Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem panākts atbalsts budžeta deficīta pārskatīšanai

Rīga, 11.marts, LETA. Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem panākts atbalsts pieļaujamā Latvijas budžeta deficīta pārskatīšanai, apgalvo demisionējušās valdības finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamentā, Slakteris vakar vēlu vakarā piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksmē.

 

Tā kā dienas kārtībā aktuālākais jautājums bija Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanas perspektīvas, sarunā piedalījās arī Eiropas Savienības ekonomisko un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija. Īpaši uz sanāksmi no Vašingtonas bija ieradušies Starptautiskā Valūtas fonda vadības pārstāvji.

 

Rezumējot secinājumus pēc diskusijas, Slakteris uzsvēris, ka centrālais jautājums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksmē bija Latvijas ekonomika un tās iespējamie attīstības scenāriji.

 

"Izskaidrojot skaudro makroekonomisko situāciju Latvijā, ar sarunas dalībniekiem izdevās panākt vienošanos par atbalsta turpinājumu un budžeta deficīta apjoma pārskatīšanu, nepaliekot pie 5,3%. Tomēr jāapzinās, ka turpmākās sarunas būs sarežģītas, to vadītājiem padziļināti ar faktiem un skaitļiem uzskatāmi būs jāargumentē nepieciešamais Latvijai," sacījis Slakteris.

 

Kā ziņots, finansiālu palīdzību saņēmušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Ungārijai un Latvijai būtu aktīvāk jācenšas samazināt to budžetu deficītus, pirmdien paziņoja ES finanšu ministri.

 

Ungārijas valdībai būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz ES noteikto limitu - 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts ministru paziņojumā.

 

Savukārt Latvijai nepieciešams īstenot nežēlīgāku sabiedriskā sektora darbinieku algu samazinājumu un spert citus konkrētus soļus, lai panāktu, ka valsts budžeta deficīts šogad nepārsniedz 5,3% no IKP.

 

Ministri norādīja, ka "saskatāmi riski", kas apdraud Ungārijas mērķi samazināt valsts 2009.gada budžeta deficītu līdz 2,7%-2,9% no IKP, kā arī centienus panākt, ka valsts budžeta deficīts līdz 2011.gadam samazinās līdz 2,2%.

 

Tajā pašā laikā Ungārijai būtu jācenšas samazināt valsts parādu, lai nodrošinātu, ka tā apjoms samazinās līdz eiro ieviešanas kritērijam - 60% no IKP.

 

Savukārt Latvijas budžeta stāvoklis varētu būt sliktāks par iepriekš prognozēto līdz pat 2011.gadam, kad Latvija plāno izpildīt visus kritērijus uzņemšanai eirozonā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas