Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sašķeļas partija "Jaunais laiks"

Rīga, 31.janv., LETA. Ceturtdien sašķēlusies partija "Jaunais laiks" (JL), kuru pametuši vairāki Saeima deputāti un vismaz 22 biedri no reģioniem.

Iesniegumus par aiziešanu no JL domes sēdē iesniegušas divas Saeimas deputātes - bijusī izglītības ministre Ina Druviete un bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete, savukārt deputāts Kārlis Šadurskis par šādu apņemšanos ir paziņojis mutvārdos, bet iesniegumu vēl nav uzrakstījis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. JL rindas grasoties pamest arī deputāti Ilma Čepāne un Uldis Grava.

 

No JL vienlaicīgi izstājušies arī vismaz 22 biedri no reģioniem - astoņi pilsētu un pagastu vadītāji, septiņi līdzšinējie partijas nodaļu vadītāji un vairāki citi pašvaldību deputāti. JL nolēmis pamest Staiceles mērs Jānis Bakmanis, Limbažu mērs Juris Žūriņš, Saldus mērs Didzis Konuševskis, Skultes pagasta vadītāja Velta Puriņa, Apes pilsētas vadītāja Astrīda Harju, Aronas pagasta vadītājs Andrejs Piekalns, Rūjienas galva Guntis Gladkins, Ķekavas domes priekšsēdētājas vietniece Līga Badūne un Smiltenes vicemēre Ilze Vergina.

 

JL līdzšinējais ģenerālsekretāra vietnieks Raitis Sijāts, kurš vadīja arī JL Cēsu nodaļu un paziņoja par partijas rindu pamešanu, apgalvoja, ka tuvākajā laikā no JL aiziešot vismaz 100 biedri no partijas nodaļām. Sijāts šādu lēmumu skaidroja ar to, ka nevēloties atrasties organizācijā, kur "mēs un mūsu viedokļi nav vajadzīgi". Sijāts norādīja, ka partijas biedri no reģioniem lūguši JL sasaukt partijas domi un izdiskutēt nepieciešamību strādāt Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā, taču tas neesot ticis izdarīts.

 

Arī Bakmanis aģentūrai LETA sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, jo minētie biedri mudinājuši JL strādāt valdībā, kas ļautu pildīt partijas mērķus. "Mēs esam vīlušies, jo nevar tikai visu laiku kritizēt, ir arī jāstrādā," sacīja Bakmanis.

 

Savukārt JL dibinātājs Einars Repše uzskata, ka no JL aizgājušie partijas biedri nav spējuši izturēt valdošās koalīcijas spiedienu, jo JL biedru vadītajām pašvaldībām tikušas liegtas valsts investīcijas.

 

Repše aģentūrai LETA sacīja: "Aizgājējus pieminēsim ar labu, šie cilvēki nav izturējuši smago opozīcijas nastu."

 

Repše ir pārliecināts, ka JL spēs mobilizēties un "izturēt līdz galam". "Ja kāds ir aizgājis dēļ pasaulīgiem labumiem vai vienkārši padevies noziedzīgam spiedienam, tad par to ir jāizsaka nožēla," sacīja Repše, paužot pārliecību, ka JL sabiedrībai arī turpmāk būs nepieciešams kā alternatīva valdošajam politiskajam cinismam.

 

JL ģenerālsekretārs Ēriks Škapars aģentūru LETA atzina, ka partijas biedru aiziešana ir nepatīkama, taču nevienu noturēt ar varu nevarot.

 

"Cilvēks stājas partijā, stājas no tās ārā - tāds ir politiskais process," sacīja Škapars, paužot viedokli, ka daudziem, kuri šodien pamet partiju, bijis viedoklis, "kaut pazemotiem un apsmietiem, bet iet valdībā". Škapars pauda pārliecību, ka partijas biedru aiziešana ir tikusi organizēta, un organizētājus viņš centīsies uzzināt.

 

Neoficiāla informācija liecina, ka daļa no partiju pametušajiem "jaunlaicēniem" varētu pieslietos no Tautas partijas (TP) izslēgtā Aigara Štokenberga jaunveidojamajam politiskajam spēkam. Partijas dibināšanas kongress varētu notikt jau maijā.

 

Štokenbergs aģentūrai LETA sacīja, ka informāciju par partijas dibināšanu nevarot ne apstiprināt, ne noliegt. Savukārt taujāts, vai viņa partijā iekļausies vairāki JL politiķi, Štokenbergs teica, ka par potenciālajiem domubiedriem negribētu runāt - "lai viņi to pasaka paši". Politiķis tomēr atzina, ka savu atbalstītāju vidū redz gan TP, gan JL, gan apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK biedrus.

 

Partijas dibināšanas kongress varētu sanākt 5.maijā, pirmdienā, kas šogad būs oficiāla brīvdiena, jo Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas gadadiena iekrīt svētdienā, 4.maijā. Pēc neoficiālas informācijas, Štokenbergs ar saviem domubiedriem varētu kandidēt jau nākamajās pašvaldību un Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanās, kas notiks nākamgad.

 

Kā ziņots, kopš pagājušā gada 25.oktobra Štokenbergs ir neatkarīgs deputāts, kurš nav nevienā no Saeimas frakcijām. Viņš atstāja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra posteni pēc tam, kad tika izslēgts no TP. Novembrī Štokenbergs ar domubiedriem izveidoja nevalstisko organizāciju "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī".

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas