Satversmes tiesa paziņos spriedumu lietā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu

Rīga, 28.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST), kas pirms nepilna mēneša rakstveida procesā uzsāka izskatīt lietu par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei, ceturtdien paredzējusi paziņot lietā pieņemto spriedumu, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.

Izskatot lietu rakstveida procesā, juridiskā argumentācija netiek sniegta mutvārdos, bet lietas dalībnieki to iepriekš izklāstījuši rakstiski. Rakstveida process tika izvēlēts arī tādēļ, lai izvairītos no lietas iespējamās politizācijas.

 

Lietas materiāli apkopoti 12 sējumos. Spriedums tiek pieņemts, tiesnešiem balsojot.

 

Lietas sagatavošanas laikā tika veikts izpētes darbs Latvijas Valsts vēstures arhīvā un bibliotēkās, tika pieprasīti un saņemti atzinumi no Latvijas tiesību un vēstures zinātņu ekspertiem, kā arī uzklausīti Lietuvas un Igaunijas starptautisko un konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļi.

 

Lietai pievienoti Latviešu pagaidu nacionālās padomes, Latvijas Tautas padomes un Latvijas Satversmes sapulces dokumenti, kuros atspoguļoti Latvijas valsts izveidošanas tiesiskie un vēsturiskie apstākļi.

 

Lietā ir ietverti dokumenti par 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas gaitu un pušu debatēm par valstu robežu.

 

Lietai papildus pievienoti Latvijā un trimdā publicētie latviešu juristu un vēsturnieku raksti par Latvijas valsts neatkarības zaudēšanu, iespējām atjaunot Latvijas valstiskumu un 1920.gada 11.augusta Miera līgumā noteikto valsts robežu ar Krieviju.

 

Vairākiem Ministru kabineta iesniegtajiem dokumentiem ir noteikts konfidenciālas informācijas statuss.

 

LETA jau ziņoja, ka ST 26.aprīlī ierosināja pirmo lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Savukārt 17.jūlijā ST ierosināja otru lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kā arī par likuma, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, atbilstību 1990.gada 4.maija neatkarības deklarācijai. Vēlāk abas lietas tika apvienotas.

 

Tas nozīmē, ka vienā lietā tiek skatīta pilnvarojuma likuma un ratifikācijas likumā ietvertās atsauces uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu atbilstība 4.maija deklarācijas preambulai un 9.punktam, kā arī paša robežlīguma un ratifikācijas likuma atbilstība Satversmes 3.pantam.

 

Jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja šā gada 27.martā Maskavā. Līgums, kas paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijā, jau ir ratificēts un to parakstījuši abu valstu prezidenti. Atlicis vien apmainīties ar ratifikācijas rakstiem.

 

ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris paziņojis, ka valdībai būs jārespektē ST spriedums robežlīguma lietā. Viņš kategoriski noraidīja atsevišķu politiķu teikto, ka ST spriedums šajā lietā nebūs izšķirošs.

 

Kā skaidroja Kūtris, ja ST atzīs robežlīgumu par neatbilstošu Satversmei, tālāka robežlīguma ratifikācija būs jāpārtrauc. Šis process apstāsies un ST spriedumu nevarēs ignorēt.

 

Savukārt, ja robežlīgumu atzīs par atbilstošu Satversmei, ratifikācijas process varēs turpināties un starpvalstu dokuments stāsies spēkā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas