Šlesers sola darīt visu iespējamo, lai saglabātu esošo pasta nodaļu tīklu

Rīga, 1.aug., LETA. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) sola darīt visu iespējamo, lai saglabātu esošo pasta nodaļu tīklu.

 

 

"Latvijas Pastu ir iespējams padarīt par rentablu uzņēmumu, un es darīšu visu iespējamo, lai tas notiktu, saglabājot esošo pasta nodaļu tīklu," šodien pēc tikšanās ar Latvijas Pasta ģenerāldirektoru Gintu Škodovu žurnālistiem sacīja Šlesers. Latvijas Pastam nepieciešama agresīva attīstības stratēģija, jo ar patlaban sniegtajiem pakalpojumiem pasta nodaļas nevar būt rentablas. Tāpēc jāpiesaista jauni pakalpojumi, sacīja Šlesers.

"Pasts ir nozīmīgs uzņēmums, kuru nedrīkst zaudēt, taču, aizverot mazās pasta nodaļas, tas tiks iznīcināts," sacīja Šlesers. "Škodova kungam, stājoties amatā, tika izvirzīts uzdevums padarīt pastu par rentablu uzņēmumu, ko ātri varētu sasniegt, atsakoties no pakalpojumiem, kas uzņēmumam nes zaudējumus, taču ar pasta nodaļu slēgšanu nevajadzētu steigties, jo man ir plāns, kā to nepieļaut."

Pirmdien, 6.augustā, Šleseram paredzēta tikšanās ar Latvijas Pasta arodbiedrības pārstāvjiem un uzņēmuma vadību, kuras laikā tiks pieņemts lēmums par pasta tālāko attīstību.

"Vispirms jāatbild uz jautājumu - kas ir Latvijas Pasts?" sacīja Šlesers. "Vai tas ir komercuzņēmums, kuram jāatsakās no visa nerentablā, vai valstij jāuzņemas atsevišķu pasta pakalpojumu dotācija. Taču nav pieņemami, ka pastam jāstrādā zem pašizmaksas."

Šlesers pieļāva iespēju, ka pašreizējās situācijas risinājums varētu zaudējumu segšana, daļēji dotējot pasta pakalpojumus, kā arī paaugstinot preses piegādes tarifus.

"Šobrīd tarifus paaugstina gan elektroenerģijai, gan dabasgāzei, tāpēc būtu dīvaini, ja Latvijas Pasta pakalpojumu tarifi paliktu tādi, kā līdz šim," sacīja Šlesers.

Kā norādīja Škodovs, preses piegāde laukos pagājušajā gadā Latvijas Pastam radīja aptuveni septiņu miljonu latu lielus zaudējumus, un šobrīd pasts maksājot par pagātnē pieļautajām kļūdām un neizdarībām.

Viņš arī uzsvēra, ka šodienas sarunai bijis mazs sakars ar iespējamo pastnieku streiku, tomēr Latvijas Pasta turpmākās attīstības plānā iekļauta arī darbinieku algu paaugstināšana.

"Algu paaugstināšana bija ierēķināta budžetā jau pirms runām par iespējamo streiku," sacīja Škodovs, gan atzīstot, ka arodbiedrības prasības algu palielināt divas reizes uzņēmums nevarēs izpildīt.

"Tomēr nevar teikt, ka mēs neko nebūtu darījuši," sacīja Škodovs, norādot, ka 2002.gadā pastnieku vidējā alga bijusi 88 lati, bet patlaban tā ir 153 lati, un algas tiks palielinātas arī turpmāk, taču konkrēti skaitļi būs zināmi 13.augustā.

Latvijas Pasts ir izstrādājis attīstības plānu, kas šodienas tikšanās laikā ticis "piekoriģēts ar satiksmes ministra plašo vērienu", sacīja Škodovs, gan neatklājot plāna detaļas.

Sabiedrību ar Latvijas Pasta attīstības stratēģiju un konkrētiem skaitļiem amatpersonas iepazīstinās preses konferencē, kas notiks pirmdien, 6.augustā, plkst.15.

Vēlākais līdz 2013.gadam Latvijai ir jāatver pasta tirgus visiem komersantiem, kas savukārt izslēdz jebkādas iespējas veikt valsts dotācijas uzņēmumiem, kas darbosies brīvā tirgū, norādīja Škodovs, piebilstot, ka pašlaik tiek domāts par preses piegādes iekļaušanu universālā pakalpojuma paketē, kas dotu valstij iespējas subsidēt šo pakalpojumu laukos.

Kā norādīja Šlesers, komersanti, kas Latvijas pasta tirgū varētu ienākt pēc tā atvēršanas, orientēsies galvenokārt uz klientiem lielajās pilsētās, kur var gūt lielāku peļņu.

Arī Škodovs piekrita, ka laukos Latvijas Pastam konkurence tik drīz nebūs, jo tas ir darbaspēka ietilpīgs bizness, ko pie pašreizējā algu līmeņa par zemāku cenu nav iespējams piedāvāt.

Kā ziņots, Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem - 3,2 miljonu latu zaudējumus radīja preses abonēšana un piegāde, kā arī nerentablās pasta nodaļas.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas