Sociālā budžeta uzkrājumi izsmelti

Speciālais jeb sociālais budžets, pateicoties ekonomikas izaugsmes gados uzaudzētajam tauku slānītim, krīzes laikā ir spējis sevi uzturēt un nosegt deficītu jeb iztrūkumu, kas šajā budžetā ir trīs gadus.

Nav tā, ka sociālā budžeta tēriņi nemaz nav griezti, tomēr tas līdz šim noticis mazākā mērā nekā, piemēram, pamatbudžeta gadījumā. Arī ietaupījumi sameklēti salīdzinoši mazāk resursu prasošajos pabalstos. Nav žēloti vecāku pabalsti jeb tā sauktās māmiņu/tēvu algas, maternitātes pabalsti, slimību pabalsti un citi.


Tajā pašā laikā vecuma pensijas, kam aiziet lielākā daļa sociālā budžeta naudas, nav aiztiktas. Par
to, vai tas būtu jādara, domas dalās, tomēr vairākums uzrunāto ekonomistu uzskata, ka diezin vai
no tā tuvākajos gados būs iespējams izvairīties.

 

Nākamgad sociālais budžets būs "noēdis" iepriekšējo gadu uzkrājumus un būs jārod nauda, no kurienes segt šo iztrūkumu. Izvēļu nav daudz, tomēr mazāk sāpīgs kompromiss visai sabiedrībai, pēc ekonomistu domām, būtu vecuma pensiju mazināšana, par ko diskusija jāsāk jau tagad.

 

Tiesa, ja politiķi uzdrīkstēsies spert šo sabiedrībā visai pretrunīgi vērtēto soli, tas būtu jādara ļoti pārdomāti un nedrīkstētu aiztikt mazās pensijas, tāpat jāžēlo vientuļie pensionāri, uzskata ekonomisti.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas