Šodien Latvijā svin Mārtiņa dienu

Rīga, 10.nov., LETA. Šodien Latvijā tiek svinēta Mārtiņa diena, kas saistāma ar saimnieciskā gada beigām un visas dzīvās dabas gatavošanos ziemai.

Savukārt kristīgā baznīca Mārtiņa dienu saista ar Tūras bīskapa Mārtiņa (336-401) vārdu, kurš tiek uzskatīts par vissenākā klostera dibinātāju Gallijā un pēc nāves tika iecelts svēto kārtā.

Kā raksta Edīte Olupe grāmatā "Latviešu gadskārtu ieražas", rūpējoties par zirgu labklājību, Mārtiņam senie latvieši upurēja melnas krāsas gaili.

Mārtiņdienu svin vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, zviedri - putraimu putru un pīrāgus, latvieši Mārtiņdienā ēd zirņu pītes, gaili un iet budēļos.

Latviešu tautas ticējumi noteic, ka Mārtiņu vakarā ir dūšīgi jādanco, lai aitām dzimst daudz jēru. Toties adīt Mārtiņos nedrīkst, jo tad dzimstot ragaini jēri.

Mārtiņu vakarā arī mēdz zīlēt. Lauku meičām, kuras vēlas noskaidrot, vai drīzumā tiks pie vīra, tiek ieteikts vakarā iet uz kūti un tumsā ķert jērus. Ja izdodas noķert aunu - vīrs būs rokā, ja aitu - kāzas nāksies vēl pagaidīt.

Pilsētniecēm tiek ieteikts pirms gulēt iešanas nomazgāt seju, bet to nenoslaucīt, jo sapnī parādīšoties nākamais vīrs ar dvieli pār plecu.

Tās pilsētnieces, kurām ūdens piegāde par parādiem atslēgta, bet uz aku iet slinkums, atliek vakarā izbāzt galvu pa logu un klausīties, no kuras puses suns ries, un cerēt, ka no turienes brauks arī precinieks.

Ar Mārtiņa dienu saistās vairāki laika pareģojumi. Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.

Sakritība esot ievērota arī starp noteiktām dienām - starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem, Mārtiņiem un Lieldienām, Mārtiņiem un Vasarsvētkiem.

Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni. Ja Mārtiņdienā zosis pa dubļiem staigā, tad Lieldienās tās ies pa ledu. Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.

Senie latvieši ir novērojuši arī citas Mārtiņdienas kopsakarības ar gaidāmo ziemu un nākamā gada ražu. Ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. Savukārt ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.

Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad tika pareģots, ka lopu labībai nebūs sāta un lopi daudz ēdīs.

Ar Mārtiņa dienu Latvijā beidzās veļu laiks, bet sākās lielā mīklu minēšana vakaros. Mārtiņos sākās arī masku gājieni, kas turpinājās līdz Meteņiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas