Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Spiegošanas lietā kriminālprocess vēl nav ierosināts

Rīga, 30.janv., LETA. Drošības policija pagaidām nav ierosinājusi kriminālprocesu spiegošanas lietā, kurā iesaistīts no Latvijas izraidītais Krievijas diplomāts Aleksandrs Rogožins un, iespējams, Latvijas amatpersonas.

To šodien žurnālistiem pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes atzina Drošības policijas vadītājs Jānis Reiniks.

 

Reiniks norādīja, ka komisijas sēdē izskatītie jautājumi esot konfidenciāli un sīkāku informāciju viņš nesniegs.

 

Komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) pēc sēdes informēja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) par spiegošanas lietu visu informāciju nodevis

Drošības policijai un tagad tai esot jātiek skaidrībā, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

"Drošības policija strādā savas kompetences ietvaros," sacīja Jaundžeikars un arī norādīja, ka komisijas sēdē skatītie jautājumi ir konfidenciāli un par tiem sīkāki komentāri netiks sniegti.

 

Kā ziņots, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) šonedēļ žurnālistiem paziņoja, ka no Latvijas izraidītais Krievijas diplomāts pircis informāciju, par to maksājot naudu.

 

Segliņš norādīja, ka ir zināmi iesaistīto amatpersonu vārdi un tiks vērtēts, vai viņu darbībās ir saskatāma kriminālatbildība.

 

Kā aģentūrai LETA pirms dažām dienām norādīja SAB preses sekretāra pienākumu izpildītāja Iveta Maura, kriminālprocess spiegošanas lietā nav uzsākts, jo tam neesot pamata. Maura atzīmēja, ka pretizlūkošanas operāciju rezultātā jau tika novērsts iespējamais kaitējums nacionālajai drošībai. Iespējamie tiesiskie secinājumi tiks izdarīti likuma "Par valsts noslēpumu" ietvaros.

 

Kā ziņots, kāds SAB vadošs pretizlūkošanas darbinieks intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norādījis, ka saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām.

 

Maura aģentūrai LETA jau iepriekš atzina, ka informācija par pretizlūkošanas darbības saturu, kas publiskota "Latvijas Avīzē" publicētajā SAB pretizlūkošanas darbinieka intervijā, neattiecas uz konkrētām izstrādes lietām.

 

"Intervijas mērķis bija detalizēti izskaidrot sabiedrībai pretizlūkošanas jēgu un saturu, informēt par citu, Latvijas valstij nedraudzīgu specdienestu darbības formām un brīdināt par sadarbības ar citu valstu izlūkdienestiem sekām," skaidro Maura.

 

SAB vadība 6.februārī Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļus informēs par 2007.gadā paveikto, īpaši akcentējot pretizlūkošanas darbu un mobilo telefonu kontroles sistēmas darbību.

 

"SAB vienmēr ir sniedzis un turpinās izsmeļoši sniegt Saeimas Nacionālajai drošības komisijai tās pieprasīto informāciju," norāda Maura.

 

Atbilstoši likumam februārī SAB sniegs savu ikgadējo pārskatu arī Ministru kabinetam, kura pakļautībā birojs strādā. Ar pārskata publisko daļu tiks iepazīstināta arī sabiedrība.

 

Kā ziņots, SAB darbinieks intervijā norāda: "Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens."

 

Kā uzsver SAB pārstāvis, saistībā ar Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un "iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām".

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas