Spriedumu lietā par Latvijas-Krievijas robežlīgumu pieņems mēneša laikā

Rīga, 30.okt., LETA. Satversmes tiesa (ST) otrdien rakstveida procesā uzsākusi skatīt lietu par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei.

Saskaņā ar ST likumu spriedums lietā jāpieņem līdz šā gada 30.novembrim, un likumā nav paredzēta iespēja šo termiņu pagarināt, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.

 

ST lietu izskata pilnā - septiņu tiesnešu - sastāvā.

 

Izskatot lietu rakstveida procesā, juridiskā argumentācija netiek sniegta mutvārdos, bet lietas dalībnieki to iepriekš izklāstījuši rakstiski. Skatot lietu rakstveida procesā, tiesneši parasti neaprobežojas ar vienu sēdi, bet uz debatēm kopā pulcējas pēc nepieciešamības, piebilda tiesas pārstāve.

 

Spriedums tiek pieņemts, tiesnešiem balsojot.

 

Kovalevska apliecināja, ka lietas materiāli par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei apkopoti vismaz desmit sējumos.

 

Kā LETA jau ziņoja, lietas sagatavošanas gaitā ST secināja, ka iegūtie materiāli ir pietiekami, lai to izspriestu rakstveida procesā. Rakstveida process tika izvēlēts arī tādēļ, lai izvairītos no lietas iespējamās politizācijas.

 

Lietas sagatavošanas laikā tika veikts izpētes darbs Latvijas Valsts vēstures arhīvā un bibliotēkās, tika pieprasīti un saņemti atzinumi no Latvijas tiesību un vēstures zinātņu ekspertiem, kā arī Lietuvas un Igaunijas starptautisko un konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļi.

 

Lietai pievienoti Latviešu pagaidu nacionālās padomes, Latvijas Tautas padomes un Latvijas Satversmes sapulces dokumenti, kuros atspoguļoti Latvijas valsts izveidošanas tiesiskie un vēsturiskie apstākļi.

 

Lietā ir ietverti dokumenti par 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas gaitu un pušu debatēm par valstu robežu.

 

Lietai papildus pievienoti Latvijā un trimdā publicētie latviešu juristu un vēsturnieku raksti par Latvijas valsts neatkarības zaudēšanu, iespējām atjaunot Latvijas valstiskumu un Miera līgumā noteikto valsts robežu ar Krieviju. Vairākiem Ministru kabineta iesniegtajiem dokumentiem ir noteikts konfidenciālas informācijas statuss.

 

LETA jau ziņoja, ka ST 26.aprīlī ierosināja pirmo lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

 

Savukārt 17.jūlijā pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ST ierosināja otru lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam un likuma, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, atbilstību 1990.gada 4.maija neatkarības deklarācijai.

 

ST šā gada vasarā pieņēma lēmumu apvienot abas lietas.

 

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs 27.martā parakstīja jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu, un to jau ir ratificējuši abu valstu parlamenti un parakstījuši prezidenti. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas