Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SVF: Latvijai svarīgākais mērķis ir eiro ieviešana

Rīga, 18.febr., LETA--BLOOMBERG/FINANCIAL TIMES. Latvijai svarīgākais mērķis ir eiro ieviešana, norāda Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), apstiprinot nākamā palīdzības maksājuma izsniegšanu Latvijai.

Kā ziņots, SVF valde trešdien atbalstīja starptautiskā aizdevuma kārtējās daļas - 200 miljonu eiro (140 miljonu latu) - izsniegšanu Latvijai.  

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis, finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzsvēris, ka šis SVF lēmums kārtējo reizi ir kā atzinīgs novērtējums Latvijas paveiktajam krīzes pārvarēšanā. Tas nozīmējot, ka starptautiskajā arēnā Latvijas reitingi sāk atgūties un investoru uzticība atjaunojas.

 

SVF arī par deviņiem mēnešiem pagarināja Latvijas aizdevumu programmas termiņu līdz 2011.gada decembrim, lai palīdzētu valstij sasniegt eiro ieviešanas kritērijus.

 

"Latvijas amatpersonas saņems komentārus par veiksmīgo programmas ieviešanu, kas devusi labākus nekā gaidīts 2009.gada fiskālos rezultātus un palīdzējusi uzlabot ticību valstij. Kaut arī apstākļi vēl joprojām ir diezgan grūti, novērojamas pazīmes, ka Latvijas ekonomikas zemākais punkts ir aiz muguras un var cerēt uz ekonomikas atlabšanu šā gada beigās un 2011.gadā, un finanšu tirgi ir būtiski nomierinājušies. Tekošā konta bilance kļuvusi pozitīva, un iepriekš augstā inflācija kļuvusi par deflāciju," teikts SVF paziņojumā.

 

Fonds paredz, ka pēc starptautiskās palīdzības programmas beigām Latvija spēs veiksmīgi ieviest eiro.

"Skatoties nākotnē, saglabājas nepieciešamība pēc būtiskām tālākām finanšu reformām," sacīja SVF izpilddirektora vietnieks Takatosi Kato.

 

"Pirmais solis ir stingra 2010.gada budžeta izpilde, un tas nozīmē atturēšanos no nodokļu samazināšanas vai tēriņu palielināšanas, visu neparedzēto ienākumu taupīšanu un programmā pieļauto tēriņu elastību izmantot, lai garantētu drošības tīklu visapdraudētākajiem iedzīvotājiem," norādīja Kato.

"Svarīgākais uzdevums būs pievienošanās eirozonai, un, lai tas notiktu, [Latvijai] jāsasniedz Māstrihtas kritēriji, tostarp budžeta deficīts zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik deficīts ir ap 8% no IKP, tāpēc Latvijai vēl ir jāstrādā. Skatoties no pozitīvās puses, pateicoties tam, ka valdība un iedzīvotāji tik smagi strādāja 2009.gadā, ieviešot pasākumus aptuveni 10% no IKP apmērā, atlikusī starpība ir sasniedzama," sacīja SVF misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits.

 

Jau ziņots, ka Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem šogad plānojusi saņemt 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu), kas ir krietni mazāk nekā iepriekš prognozētie četri miljardi eiro (2,8 miljardi latu).

Tiek plānots, ka Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijai sniegs atbalstu 700 miljonu eiro (490 miljonu latu) apmērā, bet SVF piešķirs 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).

 

Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija - kopumā piešķirs vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu).

 

Pasaules Banka Latvijai piešķirs 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), bet Čehija, Polija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) - 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

 

Savukārt 2011.gadā EK Latvijai aizdos 200 miljonus eiro, Ziemeļvalstis piešķirs 900 miljonus eiro (630 miljonus latu), bet SVF - 400 miljonus eiro (280 miljonus latu).

 

Līdz šim Latvija jau saņēmusi atbalstu 3,3 miljardu eiro (2,3 miljardu latu) apmērā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas