"The Economist" norāda uz Latvijas vēlētāju augošajām prasībām pret valsts varu

Rīga, 19.nov., LETA. Ietekmīgais žurnāls "The Economist" norāda uz Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, vēlētāju augošajām prasībām pret valsts varu.

"The Economist" raksta, ka Austrumeiropas valstīs politiķi bieži vien nerēķinās ar vēlētājiem un var atļauties ignorēt ārvalstu spiedienu, reformas apstājas un tiek atstātas otrajā plānā. Kā piemēru "The Economist" min situāciju tādās valstīs kā Gruzija, Ukraina, Polija un arī Latvija.

 

"Parasti pasīvie latvieši veiksmīgi aizstāvēja vienu no valsts neatkarīgākajām institūcijām - antikorupcijas biroju, kas pazīstams ar saīsinājumu KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs)," raksta žurnāls.

 

"The Economist" vēsta, ka "biznesam draudzīgā" Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) koalīcijas valdība mēģināja atlaist no darba KNAB direktoru Alekseju Loskutovu šķietami "triviālu" grāmatvedības kļūdu dēļ.

 

"Patiesais iemesls, šķiet, bija KNAB veiksme, izmeklējot kampaņu finanšu nelikumības, kurās, kā saka, bija iesaistīta Kalvīša partija," ziņo žurnāls.

 

Ietekmīgais žurnāls raksta, ka tas veicināja lielākās demonstrācijas Latvijā kopš Padomju Savienības sabrukuma. Tautas pusē "visai negaidīti" pievienojies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, prasot valdības demisiju.

 

"Lai kāds būtu rezultāts, dienas, kad Latvijas politika bija sastiķēta no neliela skaita magnātiem, kuriem katram bija kabatā pa politiskajai partijai, šķiet, ir galā," norāda žurnāls.

 

Raksturojot Latvijas opozīcijas partijas, "The Economist" raksta, ka tā sastāv no partijas, kuru vada "ekscentriskais Einars Repše (ar iesauku "marsietis"), un prokrieviskas partijas, kuras daudzi latvieši vairāk vai mazāk uzskata par Kremļa marioneti".

 

"Naudas loma vēl aizvien ir vissatraucošākais jautājums. Kā var nabadzīgu valstu politiskās sistēmas palikt atvērtas un godīgas, kad daži spēlētāji ir miljardieri," nobeigumā retoriski vaicā žurnāls.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas