Uzņēmēju vērtējumā darbaspēka piesaistīšana no ārvalstīm Latvijā ir pārāk dārga

Rīga, 30.sept., LETA. Darbaspēka piesaistīšana no trešajām valstīm darba devējam ir ļoti dārga un laikietilpīga, aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.

Izmantojot publiski pieejamo informāciju par izmaksām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapās, LDDK aprēķini rāda, ka par viena viesstrādnieka uzaicināšanu uz gadu darba devējam ir jānomaksā valstij valsts nodevās apmēram 650 lati, turklāt dokumentu noformēšana var prasīt aptuveni trīs mēnešus.

 

Lietuvā un Igaunijā atbilstoši informācijai, kas pieejama atbildīgo institūciju mājaslapās, šis process aizņem vidēji vienu mēnesi un valsts nodevas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro (175 līdz 210 lati).

 

"Nepārsteidz fakts, ka atsevišķi uzņēmumi legāli noformē darbiniekus Lietuvā, bet reāli tie tiek algoti darbam Latvijā. Kamēr pastāvēs šādas nepamatotas administratīvās izmaksas, uzņēmēji meklēs dažādus risinājumus, lai nodrošinātu sava uzņēmuma attīstību, pārvarot darbaspēka trūkuma problēmas," stāstīja Egle.

 

LDDK uzskata, ka šobrīd valsts atbildīgajām institūcijām ir jādara viss, lai samazinātu administratīvos šķēršļus, tādējādi atvieglojot darbaspēka piesaisti Latvijai. Tas būtu liels solis ceļā uz nelegālās nodarbinātības samazināšanu, uzskata konfederācija.

 

LDDK jau vairākkārtīgi ir aicinājusi valdību, konkrēti Ekonomikas ministriju (EM), izstrādāt kritērijus, lai noteiktu prioritārās nozares, kurās darbaspēks ir nepieciešams, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību. "Diemžēl no valdības puses līdz šim tas nav izdarīts. Darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem ir solis, par ko ir nopietni jādomā, un tam ir jāgatavojas, jo nākotnē citas iespējas nodrošināt Latvijas ekonomiku ar darbaspēku nebūs," uzskata Egle.

 

Par nelegālo nodarbinātību un tās apjomu un ietekmi uz Latvijas ekonomiku pagājušajā gadā pētījumu "Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums" veica Labklājības ministrija. Kā viena no nozarēm, kas visbiežāk nodarbina nelegālos strādniekus, ir minēta būvniecība.

 

"Jāatzīst, ka šobrīd daudzās nozarēs ir jūtams strādājošo deficīts. Varam salīdzināt tikai kaut vai publiski pieejamos datus par to, cik daudz darbaspējīgo iedzīvotāju no Latvijas ir aizbraukuši un cik oficiāli ir iebraukuši," atzīmēja Egle.

 

PMLP informē, ka šogad ir izsniegtas 2000 darba atļauju, taču izbraukušo darbaspējīgo iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks. Bezdarba samazināšanās tempi liecina, ka arvien palielinās arī brīvo darba vietu skaits.

 

Valsts darba inspekcijas (VDI) direktore Rita Elce informēja, ka šogad astoņos mēnešos inspekcija ir atklājusi 2224 nelegāli nodarbinātus darbiniekus. Ar 759 no viņiem pēc VDI pārbaudes ir noslēgti darba līgumi.

 

Šonedēļ Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē, kurā runāja par nelegālo nodarbinātību valstī, gan Elce, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ināra Pētersone kā lielāko problēmu minēja būvniecības nozari, kuru ir ļoti grūti kontrolēt, jo nav vienotas būvniecības informācijas sistēmas, kas sniegtu informāciju par visiem būvniecības objektiem.

 

"Lai arī Ministru kabineta noteikumi par būvniecības informācijas sistēmas izveidi stājās spēkā pagājušā gada 8.decembrī, EM, kura ir atbildīgā par šīs sistēmas izveidi un uzturēšanu, būvniecības informācijas sistēmu sola izveidot tikai 2009.gadā," stāstīja Pētersone.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas