Valdība akceptē šī gada valsts budžeta grozījumus ar 0,4% budžeta pārpalikumu

Rīga, 17.sept., LETA. Šodien valdība ārkārtas sēdē akceptēja šī gada valsts budžeta grozījumu projektu, paredzot, ka gads tiks noslēgts ar 0,4% budžeta pārpalikumu.

Sākotnēji finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) piedāvāja gadu noslēgt ar 0,24% budžeta pārpalikumu, bet ministru diskusijās tika nolemts pārpalikumu paredzēt 0,4% apmērā.

 

Valdība šodien arī noteica speciālu pilnvarojumu Spurdziņam gada pēdējās sešās nedēļās sekot līdzi ministriju tēriņiem un tos ierobežot, lai novērstu līdzšinējos gados novēroto praksi, ka ministrijas gada beigās cenšas iztērēt neizmantotos līdzekļus.

 

Arī premjers Aigars Kalvītis (TP) atbalstīja šādu iniciatīvu, norādot, ka tādējādi tiks novērsta līdz šim novērotā prakse, kad gada beigās ministrijās "nauda tiek tērēta uz nebēdu".

 

Tāpat nolemts, ka visi atlikušo mēnešu papildu budžeta ieņēmumi tiks novirzīti tikai budžeta pārpalikuma veidošanai un nekādi papildu izdevumi netiks pieļauti.

 

Šā gada valsts budžeta pārpalikums 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta būs pēc Latvijas valdības aprēķinu metodikas. Savukārt pēc "Eurostat" izmantotās aprēķinu metodikas Latvijas budžeta pārpalikums būs vēl lielāks un pietuvosies 1%.

 

Pēc valdības sēdes Kalvītis žurnālistiem pauda pārliecību, ka jau otro gadu pēc kārtas izdosies nodrošināt valsts budžetu ar zināmu pārpalikumu un 0,4% pārpalikuma nodrošināšana būs labs solis uz priekšu cīņā ar inflāciju.

 

Premjers arī uzdevis Valsts civildienesta pārvaldei apzināt reālo strādājošo skaitu civildienesta pārvaldē, lai novērstu situācijas, ka finansējums budžeta iestādēm tiek piešķirts arī par tām štata vietām, kur neviens nestrādā un šis finansējums vienkārši tiek sadalīts citu iestādes darbinieku starpā.

 

Valdība šodien atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) iniciatīvu par 75 000 latu šā gada ministrijas budžetā samazināt algu fondu ministrijas centrālajam aparātam. Štokenbergs žurnālistiem skaidroja, ka esošajā situācijā katram ir jāuzņemas atbildība un jāatrod arī citi veidi, kā motivēt savus padotos.

 

Spurdziņš pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka tuvākajā laikā viņš plāno iepazīstināt valdību ar to, kā viņš gada pēdējās sešās nedēļās sekos līdzi ministriju tēriņiem un mēģinās tos ierobežot.

 

Kopumā izskatīšanai valdībā bija iesniegti 89 finansējuma pieprasījumi, no kuriem 54 nāca no ministrijām, bet 35 no Saeimas.

 

Valdība sēdes laikā izskatīja diskutablākos priekšlikumus šī gada budžeta grozījumiem. Valdība atbalstīja 50 000 latu piešķiršanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par darbinieku virsstundu darbu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

 

Valdība atbalstīja lēmumu piešķirt 500 000 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Cesvaines vidusskolā veikto remontdarbu izdevumu segšanai, kā arī vienojās rosināt papildu nepieciešamo finansējumu segt no Stabilitātes fonda līdzekļiem.

 

Valdība uzdeva precīzi formulēt līdzekļu piešķiršanu Rēzeknes Kristīgās skolas būvniecības darbu apmaksai, jo iepriekš nauda tika piešķirta Rēzeknes domei, kurai likums liedza nodot dotācijas skolai, kas ir privāta iestāde.

 

Vairāk nekā deviņi tūkstoši latu tiks pārdalīti no Izglītības un zinātnes ministrijas programmu finansējuma, lai nodrošinātu atalgojumu Latvijas Zinātnes padomei, taču nākamgad Izglītības un zinātnes ministrijai padomes atalgojums būs jāsedz no sava bāzes budžeta.

 

Valdība neatbalstīja priekšlikumus piešķirt budžeta grozījumos līdzekļu pārdalīšanai Valsts civildienesta pārvaldei un Centrālajai vēlēšanu komisijai. Savukārt Labklājības ministrija tika lūgta precizēt nepieciešamo summu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kuras vajadzībām pensiju fonda pārdalei tika prasīti 1,4 miljoni latu.

 

Grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" ceturtdien, 20.septembrī, otrajā un galīgajā lasījumā skatīs Saeima.

 

Valdības sēdes laikā Kalvītis aicināja ministrus klātienē apmeklēt gaidāmo Saeimas sēdi, jo līdz šim tas esot darīt visai kūtri. Īpaši tas attiecas uz tiem ministriem, par kuru pārraudzības sfērām ir saņemti opozīcijas priekšlikumi.

 

Jau ziņots, ka vislielākos līdzekļus - vairāk nekā 20 miljonus latu - šī gada budžeta grozījumos plāno atvēlēt valsts administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

 

ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai paredzēti 18 miljoni latu, valsts sociālo pabalstu izmaksu nodrošināšanai - 16,5 miljoni latu, pedagogu darba samaksas paaugstināšanai - 9,44 miljoni latu, mērķdotācijās pašvaldībām - 9,28 miljoni latu, iemaksām ES budžetā - deviņi miljoni latu, valsts autoceļu fondam no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas pieaugumam - 4,5 miljoni latu, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 4,2 miljoni latu.

 

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem plānoti četru miljonu latu apmērā. Ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums - trīs miljoni latu, Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālajai hallei - 2,5 miljoni latu, Valsts prezidenta kancelejai - 533 000 latu, Saeimai - 255 000 latu, bet Ārlietu ministrijai vēstniecībām Slovēnijā un Portugālē -
113 000 latu.

 

LETA jau ziņoja, ka valsts budžetā šā gada septiņos mēnešos izveidojies 289,65 miljonu latu finansiālais pārpalikums.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas