Valdība akceptē VARAM plānus par turpmāko pašvaldību apvienošanos

Rīga, 26.marts, LETA. Valdība šodien akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un atbalstīja ministrijas ieceres par turpmāko rīcību saistībā ar pašvaldību apvienošanu.

Marta sākumā VARAM publiskoja Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, kurā bija teikts, ka reformu rezultātā ir izveidotas pēc iedzīvotāju skaita lielākas pašvaldības, kam ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas, kā arī ir izveidotas lielākas pašvaldības, kuras sekmīgāk spēj piesaistīt privātās un publiskās investīcijas, tostarp arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.  

Tomēr vienlaicīgi ministrija norādīja uz problēmām - ir saglabājušās vairākas problēmas, ar kurām mazās pašvaldības cīnījušās arī pirms administratīvi teritoriālās reformas. Piemēram, daudzām mazajām pašvaldībām nodokļu ieņēmumi ir pārāk mazi, bet administratīvie izdevumi - pārāk lieli, iespējas piesaistīt investīcijas - nelielas. VARAM secinājusi, ka valstī joprojām ir 36 novadi ar iedzīvotāju skaitu, kas mazāks par 4000, kas ir trešā daļa no visiem novadiem.

 

Šis izvērtējums, tāpat arī ministrijas tālākās ieceres par pašvaldību turpmāku apvienošanos, lai valstī tiktu izveidotas 30 teritoriālās vienības, nav guvušas viennozīmīgu atbalstu no nozares. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība šo izvērtējumu nodēvējusi par nekvalitatīvu, kā arī kritizē plānus par turpmāku pašvaldību apvienošanos. Savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, (RP) norādīja, ka vērtējums ir nekvalitatīvs, jo neatbild uz galvenajiem jautājumiem, piemēram, vai nomales kļuvušas apdzīvotākas, vai nomales pašvaldību iedzīvotāju labklājība ir palielinājusies, vai pēc reformas ir parādījusies nauda ceļiem. Ja būtu atbildēts uz šiem jautājumiem, tad varētu pateikt, vai reforma iet pareizajā virzienā.

Sprūdžs reformas izvērtējumu prezentējis arī koalīcijas partneriem, viesojoties viņu Saeimas frakcijās, kur saņemti dažādi viedokļi, kā arī ieteikumi turpmākajai ministrijas rīcībai.

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdeva protokollēmumā noteikt, ka jautājumu par likuma grozījumiem saistībā ar pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos un ar to saistīto materiālo stimulāciju ir jāskata kontekstā ar attiecīgā gada budžetu.

 

Izskatot šo jautājumu, Dombrovskis norādīja, ka likuma grozījumus var iesniegt Saeimā tikai tad, ja valdībā ir panākta vienošanās par materiālo stimulēšanu pašvaldībām, kas vēlas apvienoties, un šāda nauda konkrētā gada budžetā ir pieejama.

 

Valdības sēdē īpašas diskusijas par šo jautājumu neraisījās, vien Latvijas Pašvaldību savienība kārtējo reizi pauda savu negatīvo nostāju par šo izvērtējumu, kritizējot, ka jau iepriekš viss ir nolemts, kurām pašvaldībām ir jāapvienojas. Premjers īpašus iebildumus par apvienošanos neizteica, uzsverot, ka ar to problēmām nevajadzētu būt, jo pašvaldību iespējamā apvienošanās ir plānota kā brīvprātīga.

 

Savukārt Pārresoru koordinācijas centra eksperti iesaka, plānojot reformas turpinājumu, vērtēt un ņemt vērā tādus būtiskus kritērijus kā pilsētu un lauku savstarpējā mijiedarbība un pakalpojumu pieejamība, minimālais efektīvais pašvaldības lielums pēc iedzīvotāju skaita un budžeta ieņēmumu līmenis, kā arī pašvaldības spējas piesaistīt finansējumu projektu un investīciju veidā.

 

Sēdes protokollēmums paredz, ka VARAM būs jāsagatavo grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Iepriekš Sprūdžs (RP) skaidroja, ka šie grozījumi paredzēs kārtību, kādā pašvaldības var īstenot apvienošanos.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas