Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valdība apstiprina plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai

Rīga, 25.jūn., LETA. Ministru kabinets šodien ārkārtas valdības sēdē akceptēja pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai.

Optimizācijas plāna projektā uzsvars likts uz valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu un birokrātijas samazināšanu, nevis uz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu.

 

Plāna mērķis ir izveidot mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi, kas strādā visas sabiedrības labā.

 

Kā A rīcības virziens definēta maza valsts pārvalde. Šajā rīcības virzienā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz samērīgas valsts pārvaldes izveidi Latvijā. Īstenoto reformu mērķis nav procentuāla un mehāniska valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana, bet gan tādas valsts pārvaldes izveidošana, kas valstij piekrītošās funkcijas veiktu efektīvāk.

 

Tas ietvers gan optimālu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, gan pārskatāmu institucionālo struktūru, gan pārdomātu un efektīvu iestāžu iekšējo uzbūvi. Pašreizējā valsts budžeta fiskālajā situācijā nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt visas valstij piekrītošās funkcijas, to veikšanas turpināšanas un cilvēku, finanšu un laika resursu piešķiršanas lietderīgumu, kā arī iespējamos risinājumus funkciju īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai.

 

Kā B rīcības virziens norādīta profesionāla valsts pārvalde. Tiek uzsvērts, ka valsts pārvaldes darbības kvalitāte ir atkarīga no tajā strādājošo profesionālās kompetences, pieredzes un zināšanām.

Lai paaugstinātu valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāti un nodrošinātu efektīvu un uz rezultātiem vērstu vadības funkcijas īstenošanu, nepieciešams paaugstināt iestāžu vadītāju kompetenci un arī krīzes laikā nodrošināt valsts pārvaldē strādājošo profesionālās kvalifikācijas celšanu. Kopumā tieši no vadības funkcijas īstenošanas kvalitātes ir atkarīga arī valsts pārvaldes vispārējā veiktspēja, jo, ja vadītājs nav spējīgs vadīt kolektīvu, efektīva rezultāta nebūs.

 

Savukārt kā C rīcības virziens plānota uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde. Valsts pārvaldes darbības svarīgākais rezultāts ir iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu ir jāveic tiešās valsts pārvaldes reģionos sniegto pakalpojumu optimizācija, īstenojot vienas pieturas aģentūras principu un apvienojot vienā pakalpojumu centrā gan tiešās pārvaldes iestāžu, gan pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību.

 

Valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu apjomam, intensitātei un kvalitātei ir jābūt atbilstošai saņēmēju pieprasījumam. Vienlaikus jākoncentrē reģionālo filiāļu atbalsta funkciju nodrošināšana, kā arī jāievieš vienkāršs un efektīvs mehānisms starpresoru līgumu slēgšanai citu iestāžu pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai, teikts sagatavotajā dokumentā.

 

Vienlaikus ir nepieciešams samazināt informācijas sniegšanas pienākumu radīto administratīvo slogu, nosakot skaidras procedūras, kādā iestādes elektroniski apmainās ar pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo informāciju, norādīts sagatavotajos dokumentos.

 

Īstenojot plānu, iecerēts nodrošināt valsts pārvaldi, kas strādātu sabiedrības labā.

 

Secināts, ka uzticības līmenis valsts pārvaldei ir ļoti zems. Ik dienu plašsaziņas līdzekļos esošā informācija par budžeta līdzekļu nelietderīgu tērēšanu, nesaprotamiem vai papildu slogu radošiem normatīvo aktu projektiem un ierēdņu atalgojumu šo uzticamības līmeni tikai samazina.

Lai kaut nedaudz atgūtu sabiedrības uzticēšanos, papildus jau iepriekš aprakstītajiem pasākumiem, lai izveidotu mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldes sistēmu, nepieciešams īstenot stingrus taupības pasākumus un ieviest vēl lielāku atklātību valsts pārvaldes iestāžu darbībā, norādīts dokumentā.

 

Īstenojot pasākumu plānu, līdz gada beigām plānots izstrādāt jaunu likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.

Tā, piemēram, ievērojot pēdējā pusgadā veiktās un vēl tikai plānotās izmaiņas likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, kas papildus jau identificētajām problēmām risinātu jautājumu par kapitāla daļu pārvaldīšanu kapitālsabiedrībās, kurās 100% no kapitāla daļām vai akcijām pieder atvasinātām publiskām personām, kuras nav pašvaldība.

 

Tāpat būs jānosaka profesionāli kritēriji valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem, kā arī to atlases kārtība. Atbilstoši Pasaules Bankas ieteikumiem līdz 1.augustam, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību efektivitāti un atbilstību labākajai pasaules menedžmenta praksei, nepieciešams noteikt minimālos profesionālos kritērijus, kuriem jāatbilst attiecīgi kapitālsabiedrības padomes un valdes locekļiem.

 

Attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu atlases kārtību nepieciešams piemērot atklāta konkursa nosacījumus, sekmējot labāko iespējamo kandidātu piesaisti.

Līdz 2010.gada vidum plānots izstrādāt konkrētu modeli par atbalsta (administratīvo) funkciju centralizācijas vai nodošanas privātajam sektoram iespējām, ekonomisko izdevīgumu un šādas rīcības tiesiskajiem aspektiem.

 

Bet līdz nākamā gada vasarai plānots sagatavot plānu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.

 

Regulāri plānots īstenot funkciju auditus atbilstoši ik pusgadu apstiprinātajam funkciju audita plānam.

 

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt grozījumus Valsts civildienesta likumā un atbilstošajos valdības noteikumos, atceļot atlikušos pabalstus - kompensācija ceļa izdevumiem, mācību maksas daļas kompensācija, kā arī samazinot komandējumu dienas naudu normas.

 

Tāpat plānots iekļaut jaunizstrādājamos noteikumos par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darbības novērtēšanu īpašu sadaļu par iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu.

 

Iecerēts arī vadības funkcijas audits. Pasākums plānots, lai sagatavotu un vēlāk īstenotu metodisku pieeju iestāžu vadītāju stipro/vājo pušu noteikšanai, kā arī sniegtu ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem un nodrošinātu nepieciešamās apmācības nepilnīgo kompetenču attīstīšanai. Tiktu izstrādāts modelis profesionālas augstākā līmeņa vadītāju atlases un novērtēšanas procedūras ieviešanai Latvijas valsts pārvaldē vakantajiem amatiem.

 

Līdz nākamā gada sākumam tiks īstenota valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas celšanas mehānisma pilnveidošana.

 

Līdz šā gada 1.oktobrim plānots sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados.

Bet līdz 1.septembrim jāizstrādā koncepcija administratīvā procesa tiesā paātrināšanai.

 

Pasākumā plānā iekļauti arī citi uz valsts pārvaldes optimizēšanu vērsti pasākumi.

 

Ekonomikas ministrijai līdz 1.septembrim jāiesniedz informatīvais ziņojums par esošajiem valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem un to saglabāšanas lietderību. Paredzēts izvērtēt visu valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumus, to saglabāšanas lietderību un pamatojumu, kā arī identificēt pastāvošās ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību saistītās problēmas.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas