Valdība atbalsta stingrāku partiju finansēšanas kārtību

Rīga, 6.janv., LETA. Šodien valdība atbalstīja Politisko partiju finansēšanas koncepciju, kurā rosināta stingrāka partiju finansēšanas kārtība.

Koncepciju izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un to virza Tieslietu ministrija.

 

Valdība atbalstīja koncepcijā ietverto risinājuma 3.variantu, kurš paredz stingrāku kārtību, kā arī finansējuma piešķiršanu partijas izdevumu segšanai, sākot ar 2010.gada novembri, - pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

 

Piedāvātais risinājums sevī apvieno divus no koncepcijā piedāvātajiem trim risinājuma variantiem.

 

Tas nosaka pašreizējās partiju finansēšanas sistēmas pilnveidošanu, nepiesaistot būtisku valsts finansējumu. Risinājuma variants paredz pilnveidot spēkā esošos normatīvos aktus, precizējot tajos noteikto regulējumu un tādējādi novēršot pretrunas vai nosakot regulējumu jomās, kurās tā trūkst, - noteikt nodokļu atvieglojumus personām, kuras dāvina (ziedo) partijām.

 

Likumā noteiktos atklātības principus paredz attiecināt arī uz partiju biedru naudā iemaksātajiem finanšu līdzekļiem, noteikt dāvinājuma maksimālā apjoma ierobežojumus vienlaicīgai partiju un to apvienību finansēšanai, definēt, kas ir "trešās personas", kā arī noteikt to tiesības un pienākumus, definēt, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, nodrošināt visām partijām vienlīdzīgas iespējas izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju.

 

Piedāvātais variants paredz, ka nepieciešams arī noteikt KNAB un Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības un pienākumu atbilstoši to kompetencei laikus reaģēt uz normatīvo aktu pārkāpumiem, diferencēt atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jomā, kā arī veikt citus pasākumus.

 

Savukārt risinājuma 3.variants paredz 1.variantā minēto pasākumu īstenošanu un valsts finansējuma piešķiršanu partijas izdevumu segšanai, sākot ar 2010.gada novembri. Paredzēts apmaksāt partiju tēriņus par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izgatavošanu un izvietošanu, telpu un sakaru līdzekļu izmantošanu, kā arī citām vajadzībām.

 

Lai īstenotu šajā variantā paredzētos pasākumus, 2009.gadā papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams, 2010.gadā - būtu nepieciešami 550 000 latu, bet 2011.gadā - 580 500 latu.

 

Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju tiks uzdots izstrādāt un līdz 2009.gada 30.aprīlim publiskot koncepcijā minētās ētikas vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām, kuras iesaistās politiskajā darbībā.

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2010.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, paredz koncepcija.

 

Savukārt risinājuma 2.variants, kurš netiek virzīts apstiprināšanai, paredz 1.variantā minēto pasākumu īstenošanu un valsts finansējumu partijām, daļēji apmaksājot raidlaiku, kas nepieciešams priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai televīzijā un radio.

 

Lai īstenotu šajā variantā paredzētos pasākumus, 2009.gadā papildu finansējums no valsts budžeta nebūtu nepieciešams, 2010.gadā būtu nepieciešami 1 533 400 latu, bet 2011.gadā - 153 200 latu.

 

Kā norāda KNAB, patlaban partiju finansēšanai Latvijā raksturīgi privātie finansēšanas avoti un niecīgs valsts finansējums apmaksāta priekšvēlēšanu raidlaika formā sabiedriskajās raidorganizācijās.

 

Priekšvēlēšanu aģitācijai raksturīga plaši izvērsta kampaņa radio un televīzijā, kas ir salīdzinoši dārga, lielus finanšu resursus prasoša. Turklāt priekšvēlēšanu aģitācijai raksturīga vēlētāju izvēles ietekmēšana ar reklāmai raksturīgiem paņēmieniem, nevis izglītojot un informējot vēlētāju.

 

Tādējādi partiju starpā finansējuma apjomam priekšvēlēšanu sacensībā ir lielāka nozīme nekā priekšvēlēšanu aģitācijas saturam, partiju programmām un to pārstāvētajai ideoloģijai. Minētais rada partiju finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem, kas palielina risku nokļūt atkarībā no šo personu izvirzītajām prasībām. Tas var būt par iemeslu tam, ka vēlētāju viedoklis, arī vēlētāju vairākuma viedoklis, var netikt uzklausīts un partiju, politisko amatpersonu un vēlētāju starpā veidojas uzticības krīze.

 

Savukārt kā vienu no pozitīvākajām Latvijas partiju finansēšanas iezīmēm ārvalstu eksperti min informācijas par partiju finansiālo darbību augsto atklātības līmeni, teikts koncepcijā.

 

Partiju finansēšanas sistēmu Latvijā raksturo arī vairāki neatrisināti jautājumi saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Nav noteikta tā saucamo trešo personu - personu, kas piedalās priekšvēlēšanu aģitācijā, aģitējot par vai pret kādu partiju vai deputātu kandidātu, bet nav saistīta ar partijām, - darbība, slēptās politiskās reklāmas izvietošana, maksa par politiskās reklāmas izvietošanu, valsts institūciju iespējas savlaicīgi reaģēt uz konstatētajiem pārkāpumiem u.c. jautājumi.

Tāpat Latvijā nav ieviesta pārkāpumiem atbilstoša, adekvāta sodu sistēma par pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā.

 

Lai gan iepriekšējā laika periodā normatīvie akti, kas regulē ar partiju finansēšanu saistītos jautājumus, vairākkārtīgi ir tikuši grozīti, tomēr nav tikuši pieņemti konceptuāli lēmumi par turpmāko virzību partiju finansēšanā un partiju finansēšanas sistēma nav aplūkota kopumā. Lai uzlabotu partiju finansēšanas sistēmu Latvijā, ir nepieciešams īstenot pasākumu kopumu - nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos un, iespējams, papildu finansējuma kontroles mehānisms, uzsver KNAB.

 

Būtu nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus, novēršot pretrunas un nepilnības, kā arī, lai mazinātu partiju atkarību no atsevišķu ziedotāju interesēm, iespējams, ieviest valsts finansējumu partijām.

 

Tādējādi ir nepieciešama konceptuāla vienošanās par partiju finansēšanas sistēmas attīstību un nepieciešamo grozījumu būtību.

 

Koncepcijā uzsvērts, ka gadījumā, ja netiks atrisinātas koncepcijā minētās problēmas, turpināsies finansiāli dārgas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas, partiju atkarība no atsevišķu ziedotāju interesēm, partiju, politisko amatpersonu un vēlētāju pārstāvēto viedokļu atšķirības, kā arī tiks apgrūtināts kontrolējošo institūciju darbs. Tā dēļ var netikt sasniegts likumdošanā noteiktais mērķis - nodrošināt partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

 

Pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) teiktā, papildu štata vietas koncepcijas īstenošanai netiks piešķirtas, jo neesot šādu iespēju.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas