Valdība uzklausīs ziņojumu par inflācijas procesiem valstī

Rīga, 28.jūl., LETA. Otrdien, 31.jūlijā, valdība iepazīsies ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par inflācijas procesiem valstī šā gada pirmajā pusgadā.

 

 

Kopējais patēriņa cenu pieaugums šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju bija 8,8%. Preču cenas šajā periodā pieauga par 7,5%, bet pakalpojumu cenas daudz straujāk - par 12,4%. Šā gada pirmajā pusgadā cenas pieauga par 5,7%, kas bija straujāks temps nekā iepriekšējos gados. 2006.gadā no janvāra līdz jūnijam cenas pieauga par 3,8%, bet 2005.gadā - par 4,5%.

Izteikti straujāk nekā pagājušā gadā pieauga pārtikas produktu cenas, kā arī palielinājās transporta izmaksas.

Pirmajā pusgadā kopējo cenu pieaugumu galvenokārt noteica pārtikas produktu sadārdzināšanās - par 8,4%, transporta izmaksu straujš pieaugums - par 10,4%, mājokļu uzturēšanas izdevumu palielinājums - par 7,5%. Šajās patēriņa cenu grupās cenas pieauga krietni straujāk nekā iepriekšējā gadā, attiecīgi - par 5,5%, 6,1% un 7,2%.

Straujāk nekā iepriekšējos gados pazeminājās cenas sakariem, bet atlaižu ietekmē lēnāk pieauga apģērbu un apavu cenas.

Straujais kopējais cenu kāpums pirmajā pusgadā norāda, ka inflācijas otrās kārtas efekts - algu pieaugums, ražošanas cenu kāpums un inflācijas gaidas - ir spēcīgs faktors, kas ietekmē patēriņa cenu kāpumu.

Lielākā ietekme uz cenu kāpumu ir pamatinflācijai, kas īpaši pieauga pirmajā pusgadā. Administratīvi regulēto cenu pieaugums bija 12,1%, kas kopējo patēriņa cenu kāpumu noteica par 1,6%, salīdzinot 2007.gada jūniju pret 2006.gada jūniju. Pakalpojumu cenu pieaugums šajā periodā bija straujāks - par 12,4%.

No administratīvi regulētām cenām visbūtiskāk cenu kāpumu noteica to pieaugums siltumenerģijai - par 14,1%, pasažieru transportam - par 17,6% un elektroenerģijai - par 6,3%.

Administratīvi regulēto cenu kopējo kāpumu piebremzēja pazeminātās likmes piemērošana pievienotās vērtības nodoklim par gāzi un elektrību. Piemēram, lai gan pieauga dabasgāzes tarifi, šā gada maijā tās cena mājsaimniecībām salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi bija tikai par 1,2% augstāka.

Inflācijas inerce 2007.gadā izpaužas lielākā mērā, nekā tas bija iepriekšējā gadā. Par to liecina vairāki apstākļi. Paātrinās preču cenu pieauguma temps gandrīz visās patēriņa grupās, straujš ir pakalpojumu izmaksu palielinājums. Pakalpojumu cenas aug daudz straujāk nekā preču cenas, kas pārsniedz iepriekšējo gadu līmeni.

No šā gada janvāra līdz jūnijam kā 2006.gadā Latvijā bija augstākā patēriņa cenu inflācija Baltijas valstīs, kā arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nedaudz zemāka inflācija bija Ungārijā.

Latvijā visstraujāk pieauga pakalpojumu un pārtikas cenas, Lietuvā - pārtikas cenas, bet Igaunijā - pakalpojumu cenas. Latvijā pārtikas cenas pieauga gandrīz divas reizes straujāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2007.gadā cenas pieaugs par aptuveni 8%, jo gada otrajā pusē valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna realizācija mazinās cenu kāpumu.

Galvenie inflāciju veicinošie apstākļi 2007.gadā ir inflācijas gaidas, kuras ietekmē iepriekšējo divu gadu augstā inflācija, ievērojamā kreditēšana, administratīvi regulējamo cenu pieaugums elektrībai, gāzei un gada beigās arī siltumam, strādājošo algu pieaugums.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas