Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts arhīvos valda bažas par sabrukumu

Latvijas arhīvi patlaban balansē uz bankrota robežas, un aprīlī var rasties situācija, kad tie vairs nespēs veikt savas funkcijas samazinātā štata un finansējuma dēļ. Tā prognozē valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls.

"Šobrīd arhīvi ir bankrotu priekšā. Precēm un pakalpojumiem valsts mums dod 78 tūkstošus latu
gadā. Par šo summu mums jāuztur 95 tūkstoši kvadrātmetru telpas, no kurām 50 tūkstoši kvadrāt-
metru ir glabātavas. Viena mēneša apkure ziemā izmaksā 75 tūkstošus latu. Tātad valsts piešķir-
tais finansējums praktiski ir mēneša apkures izmaksu līmenī. Viss pārējais mums jānopelna
pašiem," norādīja Štāls.

 

Pēc viņa teiktā, 116 tūkstošus latu gadā prasa elektrības rēķini, 140 tūkstošus latu - apsardze, bet kopējās gada apkures izmaksas ir 460 tūkstoši latu. Šie izdevumi arhīviem jāsedz par līdzekļiem, kas iegūti no pakalpojumiem iedzīvotājiem un juridiskajām personām. Līdz ar to nevar būt ne runas par maksas samazināšanu par izziņām, jo "tā ir vienīgā arhīvu izdzīvošanas iespēja".

 

Naudas dēļ Latvijas Vēstures arhīvam nācies atlikt Latvijas baznīcu grāmatu digitalizācijas projekta "Raduraksti" pabeigšanu, tā vietā ķeroties pie Izraēlas arhīvu pasūtījuma digitalizēt 20. - 30. gadu Latvijas ebreju skolu un biedrību dokumentus.

 

"Mēs meklējam iespēju, kur ko nopelnīt," atzina V. Štāls.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas