Valsts atradusi veidu, kā bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem nemaksāt procentus

Rīga, 8.okt., LETA. Valsts atradusi veidu, kā bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem nemaksāt procentus par daļu no viņu ieguldītā kapitāla bankā, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Tas varētu tikt izdarīts, pieņemot Kredītiestāžu likuma grozījumus, kuri paredzēs ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tajā skaitā subordinētajām saistībām, izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu.

 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gatavojot Kredītiestāžu likuma grozījumus 2.lasījumam, ir atbalstījusi finanšu ministra Einara Repšes (JL) priekšlikumu likumā noteikt, ka valsts atbalstu saņēmušām bankām laika posmā no lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta piešķiršanu līdz atbalsta sniegšanas izbeigšanas dienai ir aizliegts izmaksāt saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tām procentus un cita veida atlīdzību.

 

Tas nozīmē, ka gadījumos, kad banka ir saņēmusi valsts atbalstu, subordinētos noguldījumus nevarēs nedz izņemt, nedz saņemt par tiem procentu maksājumus līdz brīdim, kamēr valsts atbalsta sniegšana bankai tiek pārtraukta.

 

Šie noteikumi tiks piemēroti arī tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu saņēmušas pirms attiecīgās Kredītiestāžu likuma normas spēkā stāšanās, paredz Repšes iesniegtie priekšlikumi.

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Joela laikrakstam skaidroja, ka paredzēts nemaksāt par pakārtotajām saistībām, kas bijušas bankā, līdz sākts sniegt valsts atbalsts. Taču par to, kas piesaistīts valsts atbalsta ietvaros, izmaksās procentus.

 

Prakse, kāda plānota grozījumos, ir diezgan izplatīta un ir saskaņā ar Eiropas Savienības rekomendācijām, norāda FKTK.

 

Patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī "Parex banka". Tādējādi patlaban faktiski ir runa par to pakārtoto kapitālu, ko "Parex banka" piesaistījusi no bijušajiem lielākajiem bankas akcionāriem Valērija Kargina, Viktora Krasovicka, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

 

Saskaņā ar "Parex bankas" 2008.gada pārskatu, līdz valsts atbalsta sniegšanai novembrī bankas akcionāri un viņu ģimenes locekļi kopumā bija ieguldījuši 18 miljonus latu un 40,05 miljonus eiro (28 miljonus latu) jeb kopā ap 46 miljoniem latu.

 

Kapitāls piesaistīts ar sešu mēnešu Rigibid likmi plus 3% latiem - kopējā likme ap 12,7%, trīs mēnešu Euribor plus 4,55% eiro - patlaban kopējā likme ir ap 5,3%, kā arī fiksētām likmēm - 11% un 12% gadā - eiro kredītiem.

 

Vēl 2007.gada beigās bankas akcionāri bija noguldījuši 42,3 miljonus latu ar vidējo likmi 17,6% gadā, bet par situāciju uz 2008.gada beigām datu nav.

 

Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Budžeta komisijas loceklis Atis Slakteris (TP) komisijas sēdē teica: "Es būtu laimīgs, ja tāda norma Kredītiestāžu likumā būtu bijusi zināma bankas pārņemšanas brīdī, bet tagad man ir bažas, vai šī ideja neizskatās pēc blēdības."

 

Kargina un Krasovicka pārstāvis laikrakstam, paužot abu bijušo akcionāru viedokli par plānotajiem likuma grozījumiem, atzīmēja, ka iecerētā norma par atpakaļejošu spēku, pirmkārt, nebūs pozitīvs signāls investoriem, bet, otrkārt, nepieciešamības gadījumā to varēs apstrīdēt Satversmes tiesā. Tāpēc Latvija riskē tikt ievilkta daudzos tiesvedības procesos.

 

Tiesa, abi bankas bijušie akcionāri norāda, ka tas ir vispārējs viedoklis un vēl nenozīmē, ka šāda tiesvedība tiks ierosināta.

 

Kargins un Krasovickis vienlaikus atgādināja, ka bez bankas akcijām, ko tie nodeva valstij, un depozītiem bankām, bankā kopumā palika 160 miljoni nesadalītās peļņas, ko abi akcionāri varēja sadalīt dividendēs.

 

"Visi paziņojumi, ka bijušie akcionāri izņēmuši noguldījumus no bankas, ir pilnīgi meli un neatbilst patiesībai," uzsvēra Kargins un Krasovickis.

 

Tāpat patiesībai neatbilst izskanējusī informācija, ka viņi ik mēnesi no depozītiem saņemot virs 300 000 latu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas