Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts kontrole konstatē līdzekļu šķērdēšanu J3B īstenotajos projektos

Rīga, 1.febr., LETA. Valsts kontrole (VK) konstatējusi neefektīvu un pārmērīgu līdzekļu tērēšanu nu jau reorganizētās valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" (J3B) īstenotajos Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektos.

Kā liecina revīzijas ziņojums, Kultūras ministrija (KM) un J3B, īstenojot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu, nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu un budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. VK nepilnības atklājusi visās revīzijas apjomā iekļautajās jomās.  

VK konstatēja, ka valstī politikas plānošanas dokumentos nav skaidri definēti lielo investīciju projektu mērķi. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi un rīcības virzieni noteikti tikai 2006.gadā, kad jau bija uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti. Rezultātā sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam.

 

Tā, piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietots gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt no Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma 74 340 lati izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem.

 

Noslēdzot vienošanos ar SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", J3B pārkāpusi tās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz 526 912 latu apmērā. Turklāt KM neveica nekādas darbības, lai novērstu nelikumīgo aģentūras rīcību.

 

Vismaz 209 386 lati no LNB projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Turklāt J3B noslēgtais būvniecības līgums par 135,3 miljoniem latu nenodrošina LNB uzcelšanu par iespējami mazāko cenu.

 

Līgums slēgts, neskatoties uz eksperta slēdzienu, ka piedāvājumi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 116,5 miljonus latu, ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi. Toties tika ņemts vērā Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota un atbilst tirgus situācijai, lai gan tam nebija ekspertīzes pamatojuma.

 

KM un pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" (NBA) līguma samaksas noteikumi par paveiktajiem darbiem un to uzskaiti ir dažādi interpretējami, kā rezultātā iespējams, ka no ietaupījumiem, kas radušies būvniecības izmaksu deflācijas un samazināto būvapjomu dēļ, tiks segti NBA prasījumi par papildu veiktajiem darbiem vismaz 2,43 miljonu latu apmērā.

 

VK uzskata, ka J3B rīkojusies nesaimnieciski, veicot otru avansa maksājumu NBA astoņu miljonu latu apmērā, neskatoties uz to, ka NBA rīcībā vēl bija jau iepriekš samaksātais avanss piecu miljonu latu apmērā. Turklāt tas notika laikā, kad bija nepieciešams nodrošināt iespējami racionālu un taupīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

 

Lai arī Ministru kabinets bija uzdevis KM kopīgi ar Valsts īpašuma fondu un Rīgas domi veikt nepieciešamās darbības LNB būvniecībai nepieciešamo zemesgabalu pārņemšanai valsts īpašumā, valsts budžetam radīti papildu izdevumi vismaz 2,41 miljona latu apmērā, jo atbildīgās institūcijas nespēja vienoties par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai atrisinātu jautājumu par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

 

Iespējams, plānojot telpu platību LNB darbības nodrošināšanai, ir palielinātas projekta izmaksas. Iecerētais lasītāju vietu skaits nav pamatots ar pētījumiem un, pēc VK aprēķiniem, tās ir 4,5 reizes vairāk nekā esošajās LNB lasītavās.

 

5,1% jeb 2093 kvadrātmetri no LNB kopējās platības veidos telpas publiskajiem pasākumiem, no kuriem katru gadu paredzēts gūt ieņēmumus 0,48 miljonu latu apmērā. LNB darbības nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru ir paredzēts izvietot ārpus LNB jaunās ēkas, veicot papildu projektēšanas un būvniecības darbus.

 

Arī LNB projekta finansējuma plānošana ir nepilnīga, jo valsts budžetā paredzētais finansējums projekta īstenošanai ir par 73,27 miljoniem latu mazāks kā nepieciešams. Lai pilnībā pabeigtu LNB projekta realizāciju, no 2010.gada 1.janvāra nepieciešami 192,16 miljoni latu. Turklāt projekta īstenošana uzsākta, paļaujoties uz Rīgas domes līdzfinansējumu, kaut arī šāda vienošanās nav panākta.

 

Likumības revīzija "Kultūras ministrijas un valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" rīcības atbilstība normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu" veikta par laika posmu no 2005.gada 15.aprīļa līdz 2009.gada 16.oktobrim.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas