Zinātnieki: Koku izciršana bakteriālās iedegas perēklī nenovērš slimības parādīšanos citās vietās

Rīga, 26.jūl., LETA. Citu valstu pieredze liecina, ka koku masveida izciršana bakteriālās iedegas "Erwinia amylovora" skartajos rajonos nedod gaidītos rezultātus un slimības uzliesmojumi parādās atkal citās vietās, norāda Latvijas Valsts augļkopības institūta (LVAI) zinātnieki.

 

Tomēr LVAI ziņojumā par bakteriālo iedegu norāda, ka tādā infekcijas perēklī, kāds izveidojies Staļģenē, šāda rīcība ir nepieciešama, lai mazinātu infekcijas strauju izplatību šī gada apstākļos. Slimības uzliesmojumi šogad novērojami arī citās valstīs. Tāpat LVAEI speciālisti norāda, ka jādiskutē par to, vai Latvijai saglabāt no šīs slimības brīvas aizsargzonas statusu. Tas nosaka stingrākas prasības importētajiem stādiem un palielina vietējo stādu eksporta iespējas uz valstīm, kurās nav konstatēta šī slimība.

Aizsargzonas statusa saglabāšanas dēļ iznīcinātie augļu dārzi nodarīs lielus zaudējumus nozarei, uzskata zinātnieki.

Patlaban mūsu stādaudzētāji nespēj apgādāt iekšējo tirgu ar kvalitatīviem stādiem pietiekamā daudzumā, tāpēc gan tirgus, gan turīgo iedzīvotāju dārzi ir pilni ar stādiem, arī ar bakteriālo iedegu saimniekaugiem, kas ievesti no Polijas, Holandes un citām valstīm, atzīst LVAI.

Kopš Eiropas robežu atvēršanas ir grūti veikt tik stingru kontroli, lai pilnībā novērstu nelegālu augu ievešanu.

Zinātnieki uzskata, ka efektīvākais risinājums būtu sertificētas augļu koku stādmateriāla sistēmas ieviešana Latvijā. Ar valsts atbalstu pēdējos gados darbs ir sākts LVAI. Sistēmas ieviešana ļaus paplašināt un nostiprināt vietējās kokaudzētavas, kas spētu izaudzēt kvalitatīvus stādus, kā arī piepildīt iekšējo tirgu.

Speciālisti norāda, ka apgalvojums, ka aizsargzonas statusa atņemšana radīs lielus zaudējumus dārzkopjiem, iespējams, neatbilst patiesībai, jo Latvijas stādaudzētāji apjomīgam eksportam būs gatavi tikai tālā nākotnē.

Slimības ierobežošanā sadarbosies Latvijas Augļkopju asociācija, Latvijas Stādu audzētāju asociācija, LVAI zinātnieki un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Tiks veikta dārzu pārbaude visos Latvijas reģionos pēc iespējas plašāk.

Sagatavotas anketas augļkopju un stādaudzētāju aptaujai tiks izsūtītas ar Latvijas Augļkopju un Latvijas Stādu audzētāju asociāciju starpniecību. Ja dārzkopji būs atsaucīgi, aptauja ļaus operatīvi konstatēt slimību un novērst tās izplatību.

LVAI aicina sniegt ziņas VAAD, LVAI un asociācijām par bakteriālajai iedegai raksturīgo simptomu klātbūtni savās saimniecībās. Tas dos iespēju operatīvi konstatēt un efektīvāk ierobežot slimību, kamēr tā nav izplatījusies masveidā.

Speciālisti aicina nebaidīties, ka, ziņojot par iespējamo slimības klātbūtni, tiks likvidēti augļu koki lielās platībās, jo asociācijas un LVAI sadarbībā ar Zemkopības ministriju meklē saudzīgākos risinājumus slimības ierobežošanai.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija solījusi rast iespēju radīto zaudējumu kompensācijai.

VAAD atklājis bakteriālās iedegas perēkli Staļģenes ciematā, kur slimi augļu koki konstatēti gandrīz katrā no 50 privātmāju dārziem.

Vēl viens slimības perēklis atklāts kādā saimniecībā Dobeles rajona Tērvetes novadā. Pagaidām bīstamā slimība nav konstatēta citās vietās, kur arī atklāti bakteriālajai iedegai līdzīgi simptomi.

Slimība apdraud augļu kokus - bumbieres un ābeles, kā arī cidonijas, pīlādžus, bet nav bīstama ķiršiem un plūmēm.

Zemes īpašniekiem Staļģenē noteikts iznīcināt augus divu nedēļu laikā. Ja saimnieki paši ar uzdoto nevarēs tikt galā, darbus veiks VAAD sadarbībā ar pašvaldības iestādēm.

Pašlaik VAAD inspektori pastiprināti kontrolē piemājas un komerciālos dārzus. Plānots, ka divu nedēļu laikā pārbaudīs visa valsts teritoriju.

Jau ziņots, ka VAAD četru kilometru rādiusā ap Staļģeni izsludinājis karantīnas zonu. Atbilstoši lēmumam kilometra rādiusā ap ciemu izzāģēs un sadedzinās visus ar slimību inficētos augļkokus un krūmus. Vēl trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju noteikta buferzona, kurā notiks pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība.

Desmit metru rādiusā ap inficētajiem augiem iznīcinās visus iespējamie šīs slimības saimniekaugus - ābeles, bumbieres, cidonijas, krūmcidonijas, pīlādžus, vilkābeles u.c.

Šajā teritorijā divus gadus nedrīkstēs pārvietot bišu saimes un stādīt minētos kokus un krūmus. Pēc infekcijas ar šo slimību aptuveni divus gadus tā var attīstīties latentā veidā, un šajā laikā nekādus slimības simptomus uz auga manīt nevar.

Ja slimību šajā vietā konstatēs arī nākamvasar, darbības ierobežojumu termiņu var pagarināt vēl par gadu. Par karantīnas noteikumu neievērošanu draud administratīvs sods.

VAAD aicina augļu dārzu un mazdārziņu īpašniekus pārbaudīt augļkokus, dekoratīvos kokus un krūmus un, ja rodas aizdomas par iespējamu infekciju, informēt VAAD inspektorus. Neilgā laikā inficētais augs iet bojā, bet, ja to nesadedzina, slimība izplatās arī uz apkārtnes saimniekaugiem.

Bakteriālā iedega ir bīstama infekcijas slimība, jo to grūti apkarot, bet labvēlīgos laika apstākļos - karstā un mitrā laikā - slimība attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ar kukaiņu, galvenokārt bišu, vēja un putnu, kā arī inficētu stādu palīdzību, pastāstīja VAAD direktors Ringolds Arnītis.

Viņš uzsvēra, ka slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ir postoša tās saimniekaugiem.

Slimības redzamākie simptomi ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas