Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Laukos: prasmīgs un tālredzīgs Virānes saimnieks 3

Jānis Jēgers: "Par lielāko kļūdu uzskatu zemes pārdošanu ārzemniekiem."
Tirzas pagasta zemnieku saimniecība "Lejas Zosēni" 16.februārī svinēja savas pastāvēšanas desmito gadadienu. Saimnieks Jānis Jēgers, kuram ir tikai 34 gadi, var dalīties pieredzē, ko nozīmē jaunam cilvēkam saimniekot prasmīgi un tālredzīgi. Desmit gadu laikā zemnieks apsaimnieko 560 hektārus zemes un gādā par vairāk nekā 120 liellopiem

"Lejas Zosēnu" saimnieks Jānis Jēgers šogad janvārī pirmajā jauno lauksaimnieku konkursā "Senču aicinājums" saņēma balvu nominācijā par prasmīgu un tālredzīgu saimniekošanu. Konkursam, kura iniciatore ir Sandra Kalniete, Jāni izvirzījusi akciju sabiedrība "Cesvaines piens". Jaunais lauksaimnieks prasmīgu saimniekošanu saprot tādējādi, kad tad, kad nopelnīta pirmā nauda, rūpīgi jāizdomā, kas ir vajadzīgs saimniecībai, lai attīstītu ražošanu, nevis jāsteidz iegādāties džipu vai uzcelt lepnu māju.

 

"Strādājot tikai saimniecības labā, protams daudz ko gribas, bet labāk ir izšķirties par jauna traktora vai govs iegādi, jo ar to būs iespējams atpelnīt pirkumā ieguldīto naudu," spriež Jānis.

 

Sākums - dažas govis

Desmitgades pirmajā gadā "Lejas Zosēnu" nelielajā kūtī mitušas trīs no Jāņa mammas Ilgas mantotās govis, tad nopirktas vēl četras. Tad saimnieki sapratuši, ka kūts ir pārāk šaura, tāpēc vajadzējis domāt par tās paplašināšanu.

 

Lai varētu palielināt govju skaitu, Jānis no saimnieces, kura pati dzīvo Rīgā, iegādājies īpašumu ar kūti. Tas ļāvis govju skaitu palielināt līdz 50 govīm. Par mazu kļuvusi arī šī novietne, tāpēc saimnieks raudzījis pēc īpašuma Alsupēs. Šobrīd abās novietnēs kopā ir vairāk nekā 120 liellopi. Starp tiem - 69 slaucamas govis. Ir doma ganāmpulku palielināt.

 

Nozares balsta viena otru

Šodien saimniecībā godā celtas divas lauksaimniecības pamatnozares - piena lopkopība un graudkopība. Iegādātas kādreizējās paju sabiedrības "Virāne" vecās graudu kaltes, kuras Jānis izmanto tikai paša saimniecības vajadzībām.

 

"Sākot nodarboties ar graudkopību, ātri vien sapratām, ka tad nauda ir tikai reizi gadā. Ja labība neizaug, nav arī ražas, bet ko tad iesāksim? Iepriekš prognozēt gandrīz neko nevar, jo arī dabai zemnieks neko pavēlēt nevar. Skaisti viss izskatās tikai uz papīra. Tāpēc tagad nodarbojamies gan ar piena lopkopību, gan graudkopību," skaidro jaunais zemnieks.

 

Viņš joko, ka piensaimniekam esot labāk nekā pensionāram, jo naudu maksājot divas reizes mēnesī. Kāds ir šīs naudas apjoms, tas gan neesot tikai no zemnieka atkarīgs. Ik pārdienas piens tiek nogādāts uz Cesvaines pienotavu. Savulaik sadarbība bijusi ar akciju sabiedrību "Valmieras piens". Par katru pārstrādei nodoto piena litru cesvainieki maksā 19,5 santīmus. Lielākajā piena sezonā ik pārdienas nodotas aptuveni divas tonnas piena.

 

Ierīko lagūnas mēslu krātuvi

Jānis apstrādā 560 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Būtībā tā ir lielākā Virānes lauku daļa. Katru rudeni tiek sēti ziemas kvieši, bet pavasarī - vasaras mieži un vasaras rapsis. Rapsis un kvieši paredzēti pārdošanai, bet mieži - lopbarībai. Saimniecībā sarūpēta arī visa nepieciešamā lauksaimniecības tehnika.

 

"Es tagad varu plānot savu darbdienu. Vairs nevajag, kā kādreiz, gaidīt, kad kaimiņam būs laiks ar savu kombainu nokult arī manus sējumus. Modernais "John Dear" kombains pa vienu vakaru ļauj nokult tādu platību, cik padomju ražojums - pa visu dienu," lepojas Jānis.

 

Perspektīvā viņš iecerējis iegādāties lielāku grābekli, kā arī frontālo pļaujmašīnu, lai ātrāk varētu sagatavot lopbarību. Pērn par projekta naudu iegādāta kūtsmēslu muca un lagūnas sūknis.

 

Jānis dalās pieredzē. Saimnieks ne tikai dod darbu septiņiem algotiem strādniekiem, kas ir vietējie Virānes ļaudis, bet arī domā par kaltes rekonstrukciju. "Tas būs ieguldījums ēkas saglābšanai, lai gan teorētiski naudu nepelnīs. Viss ir jāsarēķina un jādomā, kad un kā to paveikt," prāto zemnieks.

 

Nomā zemi no ārzemnieka

Jānis atzīst, ka viņam patīk dzīvot un strādāt laukos. Lai gan darāmā pietiek arī ziemā, zemnieks ar nepacietību gaida pavasari. Viņš uzskata, ka saimniecībai ir izaugsmes iespējas, bet tad Alsupēs fermā jāveic liela pārbūve, lai govju skaits sasniegtu divus simtus. 

 

Saimnieks par lielāko kļūdu, kas šobrīd tiek pieļauta lauksaimniecībā, uzskata zemes pārdošanu ārzemniekiem.

 

"Es pats nomāju zemi no norvēģa. Nomas līgums ir uz gadu. Ja īpašnieku viss apmierina, līgums tiek pagarināts, bet ja ne? Es esmu ieguldījis līdzekļus šīs zemes uzturēšanā. Slikti, ka mums Latvijā šobrīd nav kredītlīnijas zemes iegādei. Gribēju iegādāties vienu īpašumu, bet tad man uz gadu jāņem 30 tūkstošu kredīts. Vienā gadā to atmaksāt nav iespējams. Nekas cits neatliek, kā noskatīties, kā zemi nopērk ārzemnieks," prāto Jānis.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Arta2

Kaut tādu cilvēku būtu vairāk!!!!! Izturību!

pirms 9 gadiem, 2011.02.22 10:30

sssssssss

Janci paķer vēl klāt arī Druvienas zemes- tas miests arī jāatdzīvina, kā nekā pats tak mācījies

pirms 9 gadiem, 2011.02.22 10:21

Vietējās ziņas