Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Maijvaboļu uzlidojums nav gaidāms

Gulbenieši ievērojuši maijvaboļu masveida pulcēšanos, kā arī beigtas vaboles uz parka celiņiem, tāpēc bažījas, vai tās neapdraud dārzus. Īpaši vaboļu klātbūtni var just vakaros, kad tās paukšķēdamas sitas automašīnas logos vai iepinas gājēju matos.

Virszemē dzīvo apmēram mēnesi
Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis mierina, ka šogad maijvaboļu nav tik daudz kā 2013.gadā, kad patiešām bija vērojama milzīga to populācija. „Maijvaboļu uzlidojums ir vērojams ik pēc 4 – 5 gadiem. Pagaidām es neesmu ievērojis lielāku maijvaboļu daudzumu. Manuprāt, tas ir normāli, ka tās ir jau attīstījušās stadijā, kad sākas izlidošana,” saka J.Dreimanis.

Maijvaboles parasti mostas maijā, kad zeme ir iesilusi. Laika zīmju vērotāji spriež – kad maijvaboles izlido, aukstums naktīs vairs nav gaidāms. Šobrīd maijvaboles barojas, pārojas un ik pa divām nedēļām mātītes dēj olas irdenā augsnē 10 līdz 20 centimetru dziļumā, apmēram pēc mēneša izšķiļas 7 – 8 milimetrus gari kāpuri. Tie pārtiek no sīkām augu saknītēm, tāpēc vairāk cieš zemeņu stādi.
Viena maijvaboles mātīte izdēj 60 – 80 olu, tad mirst, bet kāpuri sāk savu attīstību. Pirmajā gadā tie neko ļaunu dārzam nenodara, jo skrubina satrūdējušas augu atliekas. Nākamajā gadā tie lūkojas pēc augu saknēm un sīpoliem. Kāpurs lēni aug 3-4 gadus, kļūdams arvien spēcīgāks un rijīgāks. Ziemot kāpurs nolien septembra beigās, ierokoties zemē. Apmēram pēc pusotra mēneša no kūniņas iznāk vabole, bet virs zemes tā izlien tikai pavasarī. „Garais attīstības periods ir izskaidrojums maijvaboļu nodarītā kaitējuma periodiskumam. Tomēr katru gadu viena daļa kāpuru ir pavisam mazi, citi paaugušies, bet citi jau iekūņojas un pārtop par vabolēm,” skaidro J.Dreimanis

Zemeņu audzētāji neuztraucas
„Manā zemeņu laukā nav daudz maijvaboļu kāpuru. Ja tos iznīdē, pēc pieciem gadiem vaboles vairs neizlido,” stāsta zemeņu audzētāja Vizbulīte Ješkina no Rankas. Viņa secina, ka vairāk tiek bojāti zemeņu stādi, kuri bagātīgi mēsloti ar kūtsmēsliem. Ja pamana zemeņu stādu vai citu augu, kam sāk vīst lapas, var diezgan droši teikt, ka zem tā ir balti maijvaboļu kāpuri. Tad augs labi jāsalaista un jāizrok, nevis jāizrauj. Kad nolasīti kāpuri, jāpārrušina augsne un jāliek stāds savā vietā. Galgauskas pagastā zemeņu audzētāja Sanita Melne atzīst, ka vairāk kāpuru redzējusi pagājušajā rudenī, bet ne tagad. „Ja maijvaboļu kāpuri tiek pie stāda, tad tas ir pagalam. Tāpēc tie ir jāiznīdē mehāniski, citādi nav iespējams,” atzīst S.Melne.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas