Medību iznākums atkarīgs no pašiem medniekiem

Laimonis Kļaviņš: "Dzīvnieki pie mums ir, turklāt viņu skaits lēnām palielinās."
Kolektīvo medību sezona sākās 1.oktobrī. Vairāki mednieku kolektīvi izmantoja izdevību un jau pagājušajās brīvdienās devās mežā, citi savukārt pirmo reizi kopīgi to darīja tikai šajās brīvdienās.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš stāsta, ka virsmežniecības teritorijā šīs sezonas kolektīvo medību atklāšanā piedalījās 47 kolektīvi. Jau pirmajās medībās tika nomedītas 57 stirnas, 2 meža cūkas, 11 aļņu buļļi, 6 aļņu govis, 15 aļņu teļi, 2 briežu buļļi, 1 briežu govs, 4 vilki, 1 aļņu govs vai teļš aizgājis ar asins pēdu. Nākamais apkopojums par nomedītajiem dzīvniekiem tiks veikts mēneša beigās. Nomedīti jau 8 vilki

"Šajā nedēļas nogalē gan nekas īpašs nav nomedīts. Tiesa, atkal ir nošauts viens vilks. To nomedījuši mednieki Tilžas mežniecībā, Baltinavas novadā. Kopumā virsmežniecības teritorijā jau ir nomedīti 8 vilki," stāsta L.Kļaviņš.

 

Kā jau iepriekš rakstījām, četrus vilkus nomedīja Lejasciema mednieki kolektīvo medību atklāšanā, viens vilks Lejasciema pusē jau bijis nomedīts pirms tam, vēl pa vienam vilkam ir nomedīts Gulbenes mežniecības (Daukstu pagastā) un Gaujienas mežniecības teritorijā, tagad arī Tilžas mežniecības teritorijā.

 

"Vilku un lūšu ir daudz. Sniegs, visticamāk, nokusīs, taču - ja ir iespēja, vilkus vajag medīt," saka speciālists.

 

Kopumā kopš vilku medību sezonas sākuma valstī jau ir nomedīta vairāk nekā viena trešdaļa vilku skaita. Vislielākais nomedīto vilku skaits ir Lietuvas pierobežā, Kurzemē, kā arī Burtnieku un Igaunijas pierobežā, Madonas novada apkārtnē. Šosezon Valsts meža dienests ir atļāvis nomedīt 150 vilkus. Kad būs nomedīts noteiktais vilku skaits, tiks analizēts, vai tie ir nomedīti vienmērīgi pa visu valsti vai kādos reģionos būs nomedīts izteikti daudz vilku. Pēc analīzes lems, noteikt papildu limitu vai nē.

 

Gūst labas trofejas

Vērtējot sezonas atklāšanas medībās gūtās trofejas, L.Kļaviņš saka, ka īpašs prieks ir par labajām aļņu trofejām, kas gūtas Rugājos un Jaungulbenes pusē.

 

"Arī citur ir izdevies nomedīt aļņus, taču citviet trofejas nav bijušas tik izcilas," saka L.Kļaviņš.

 

"Priecē, ka aļņu populācija iet uz augšu. Turklāt viens no kvalitātes rādītājiem ir šīs labās trofejas, ko mednieki jau sāk iegūt. Viss ir mednieku rokās. Ja medī selektīvi - atšauj kroplos dzīvniekus un nemedī perspektīvos (tas attiecas uz jebkuru dzīvnieku, ne tikai uz aļņiem), tad pamazām ir arī rezultāti. Šeit jau nav tā kā ar kartupeļiem - pavasarī iestādīji un rudenī novāci ražu, šajā gadījumā ir jāpaiet zināmam laikam, lai gūtu labas trofejas," secina speciālists.

 

Ietekmē ekonomiskā situācija

L.Kļaviņš norāda, ka šajā medību sezonā medījamo dzīvnieku skaits ir lielāks nekā iepriekšējā sezonā.

 

"Varbūt citās virsmežniecībās šis skaits ir tāds pats kā iepriekšējos gados, bet mums ir lielāks - tas ir atkarīgs no dzīvnieku blīvuma. Tas nozīmē vien to, ka pie mums dzīvnieki ir, turklāt lēnām viņu skaits palielinās," vērtē L.Kļaviņš.

 

Viņš norāda, ka gribētos, lai mednieki vairāk medī, piemēram, bebrus, taču jāsaprot arī mednieki - visu nosaka ekonomiskā situācija valstī.

 

"To var secināt arī pēc skaitļiem, kas redzami, aplūkojot nomedīto dzīvnieku skaitu, kas ir nomedīti vasarā līdz dzinēju medību sezonas sākumam. Virsmežniecības teritorijā bija atļauts nomedīt 1411 stirnāžus, bet nomedīti bija tikai 411, no 5000 bebriem nomedīti 399. Es domāju, ka ekonomiskā situācija atstās savu zīmogu arī uz medībām, varbūt mednieki vairs ne tik bieži aizies uz mežu medībās," spriež L.Kļaviņš.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas