Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Meži deg vairāk nekā pērn

Kopš gada sākuma Ziemeļaustrumu virsmežniecībā bijuši 22 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši 11,18 hektāri meža, gandrīz puse – 5,6 hektāri - ir jaunaudzes. Tas ir krietni vairāk nekā pagājušajā gadā, kad bija 13 meža ugunsgrēki.

Gulbenes novadā bijuši 10 meža ugunsgrēki, tātad gandrīz puse no ugunsgrēkiem virsmežniecības teritorijā iekļautajos 5 novados.

“Līdz šim lielākais ugunsgrēks bija 1.augustā Litenes pagastā, par ko jau bija rakstīts laikrakstā. Tajā izdega 1,71 hektārs meža. Jūlijā virsmežniecības teritorijas mežos ir bijuši 6 ugunsgrēki, Gulbenes novadā – 3, tātad atkal puse. Tiesa, jūlijā lielākais ugunsgrēks ir bijis Apes novada Vidagā, kur izdega 2 hektāri meža,” stāsta virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Pēteris Drozdovs.

24.jūlijā dega koku ciršanas atliekas Jaungulbenes pagasta meža pievedceļā, 28.jūlijā bija neliels ugunsgrēks Beļavas pagasta mežā, 29.jūlijā dega mežs 0,44 hektāru platībā Lejasciema pagastā.

“Pagaidām Gulbenes novada mežos vairāk ugunsgrēku nav bijis, bet 4.augustā bija jādzēš mežs Smiltenes novada Grundzāles pagastā. Kaut cik jūtams lietus ir bijis tikai Gulbenes pilsētā, bet mežos tas ugunsbīstamību nav mazinājis. Mežā zem kokiem pat redzēt nevar, ka būtu lijis,” norāda P.Drozdovs. 9.augustā meža ugunsgrēks bija Lejasciema pagastā.

Var teikt, ka visi meža ugunsgrēki bijuši purvainās vietās, kur citādos laika apstākļos degšana nevarētu izcelties.

P.Drozdovs secina, ka šobrīd mežos ugunsgrēkus izraisa galvenokārt ogotāji, kuri ir neuzmanīgi un neievēro piesardzību, lietojot sērkociņus vai smēķējot. Ogu vairāk ir vietās, kur ilgāk saglabājies mitrums, tāpēc tur viņi lasa ogas, bet tagad visur ātri aizdegas, jo ir sauss.

“Laikam vienmēr būs cilvēki, kuri neievēro to, ka mežos ir noteikts ugunsbīstamais periods, lai gan šovasar tas ir īpaši svarīgi. Tie nedomā par to, kas paliks pēc viņiem. Gadās, ka ogotāji nakšņo mežā un arī kurina ugunskuru,” atzīst P.Drozdovs.

Ir gandrīz aprēķināti zaudējumi, ko radījusi jaunaudžu degšana. Par zaudējumiem pieaugušo koku mežos vēl nav precīzas informācijas.

“Skatāmies, vai parādīsies koku kalšana tajās vietās, kur dega. To varēsim redzēt tuvākajā laikā. Tomēr zaudējumus apkopojam gada griezumā,” norāda P.Drozdovs.

Viņš aicina iedzīvotājus savu māju tuvumā nededzināt sausus zarus, atkritumus vai citas nevajadzīgas lietas. No ugunsnovērošanas torņiem redz tikai dūmus, tāpēc ir jādodas noskaidrot, kas deg.

“Novērots, ka tieši karstā un vējainā laikā iedzīvotāji dedzina visu ko. Mežziņi dodas uz degšanas vietu, bet nelietderīgas līdzekļu un laika tērēšanas vietā viņi varētu darīt citus darbus. Tādi nevajadzīgi jeb viltus izbraukumi ir ļoti bieži,” uzsver P.Drozdovs.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas