Mežs atjaunots 3800 hektāru platībā

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pagājušajā gadā Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir palielinājušās atjaunotās platības.

Dati par pagājušajā gadā veikto saimniecisko darbību Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā liecina, ka pērn virsmežniecībā mežs atjaunots 3800 hektāru platībā, turpretī iepriekšējā gadā tika atjaunoti 2900 hektāri meža. Virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka kā pozitīvu tendenci min to, ka privātajos mežos palielinājušās tās platības, kas ir ieaudzētas mākslīgi, nevis tikai dabiski.


“Ja kādreiz, piemēram, mākslīgi ieaudzēti bija tikai 3 procenti, tagad šis procents ir lielāks. Īpašnieki vairāk pievērš uzmanību mākslīgajai atjaunošanai. Cerēsim, ka viņi pievērsīs uzmanību arī šo mežu tālākai kopšanai. Valsts mežos šī proporcija parasti ir gandrīz vienāda, tomēr nedaudz ir palielinājušās dabiski ieaudzētās platības,” stāsta speciāliste.


No atjaunotās kopplatības virsmežniecības teritorijā ar skuju kokiem atjaunoti 44,7 procenti no visām platībām. Atsevišķi pa koku sugām vislielākais īpatsvars ir audzēm, kas atjaunotas ar bērzu (24,7 procenti), tam seko egle (22,4 procenti), priede (22,3 procenti), arī apse diezgan lielā apjomā (18,5 procenti) un baltalksnis (11 procenti). Ar pārējām koku sugām – ozolu, osi – atjaunotā platība aizņem tikai 4,3 hektāri no kopējās atjaunotās platības.

Izmainījusies ir situācija ar ieaudzētajām platībām. Ja iepriekš ieaudzēšana veikta 200 līdz 300 hektāru platībā, pērn – tikai 77 hektāru platībā. A.Zavacka norāda - tas ir saistīts ar to, ka par struktūrfondu līdzekļiem vairs nevar apmežot lauksaimniecības zemes. Vislielākajās platībās privātajos mežos ieaudzēšana veikta ar egli kā galveno sugu – 60 procentos, ar bērzu ieaudzēšana veikta 23 procentos platību, ar priedi – 12 procentos platību un ar baltalksni – 4 procentos platību.

“Par struktūrfondu naudu pērn tika izkopti 2580 hektāri, salīdzinājumam iepriekšējā gadā tie bija tikai 1200 hektāri jaunaudžu. Ja pavisam pērn virsmežniecības teritorijā ir izkopti 9000 hektāru jaunaudžu, nevar teikt, ka kopšana notiek tikai par struktūrfondu līdzekļiem. Tas nozīmē, ka gan mežziņi, gan arī īpašnieki iegulda lielu darbu, lai izveidotu nākotnes mežu, un mežs tiek kopts arī par saviem līdzekļiem,” saka A.Zavacka.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas