Nav skaidrs, kā izglītības attīstības pamatnostādnes ietekmēs mūsu novadu 5

Gulbenes novada izglītības iestāžu vadītāji pagājušajā nedēļā tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule tikšanās laikā klātesošos iepazīstināja ar izstrādātajām izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.līdz 2020.gadam. Tas ir attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības jomas attīstības struktūru un perspektīvas nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādņu virsmērķis 2020.gadam ir kvalitatīva un iekļaujoša (tāda, kas piedāvā vienādas iespējas mācīties visiem) izglītība personības attīstībai.


Klāstot par pamatnostādnēm, E.Papule informēja, ka tajās ir noteikti vairāki apakšmērķi, kas paredz paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Pamatnostādnes aptver dažādus izglītības veidus un pakāpes, ņemot vērā, ka izglītības procesi skar ikvienu iedzīvotāju visās vecuma grupās. Ar tajās paredzētajiem pasākumiem plānots turpināt uzsāktās reformas izglītības jomā. Tiesa, par konkrētiem jautājumiem šajā tikšanās reizē netika runāts un, kā konkrēti šīs pamatnostādnes ietekmēs izglītību mūsu novadā, pašreiz arī līdz galam vēl nav skaidrs. Jāpiebilst arī, ka šis pamatnostādņu projekts vēl tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.


Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības darba speciāliste - vadītāja vietniece Anita Birzniece atzīst, ka pamatnostādnes ir dokuments stratēģiskai nākotnes domāšanai, kas nebūt nenozīmē, ka viss tūlīt tiks mainīts.


“Protams, mēs zinām, ka demogrāfiskā situācija ir dramatiska, zinām, ka mācību vide ir jāmodernizē, ir jādomā par programmām un saturu, jo laiks iet uz priekšu un viss mainās, un vienmēr kaut kādam mērķim un redzējumam ir jābūt, lai varētu strādāt, taču daudz kas, protams, būs arī atkarīgs no mums pašiem, kā mēs lemsim šeit uz vietas mūsu novadā,” saka A.Birzniece.


Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova pēc tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem saka, ka viņa ir sapratusi, ka lauki nevienam joprojām nav vajadzīgi.


“2017.gadā, kad viņi plāno ieviest izmaiņas, laukos vairs nebūs, kam tās ieviest. Laukos vairs būs reti kura skola palikusi. Pēc tam pārrunājām arī ar direktoriem, ka nevienam vairs nav nekādas ticības ministrijas darbībai. Dievs vien zina, kas būs pēc gada un pēc diviem. Atkal mainīsies kārtējā valdība un atkal būs kaut kas cits. Skolotāji un skolas vienmēr ir bijuši izmēģinātāju lomā, un no šīs lomas mēs nekādi netiekam vaļā jau daudzus gadu desmitus. Katru gadu ir kaut kas jauns un stabilitātes kā nav bijis, tā arī nav,” saka V.Černoglazova.


Pievieno komentāru

Komentāri 5

Mjaa

Skat kādas nabadzītes notievējušas,liekas gan ka pārsvarā gan visām vajag svara vērotājus,noēdušas mūļus SKOLOTĀJAS lielam cilvēkam bail kur nu vēl bērnam

pirms 7 gadiem, 2014.02.04 14:20

Mjā, mjā...

Kāds satriecošs inteliģences līmenis dveš no šī komentāra. Var tikai minēt, cik brīnišķīgi bērni aug šādiem cilvēkiem. Skaties, Mjaa, ka vējš neaizpūš (tak jau būsi tievuma iemiesojums).

pirms 7 gadiem, 2014.02.04 15:58

Tēvs

Skat viena no pasākuma dalībniecēm jau ierunājās

pirms 7 gadiem, 2014.02.04 16:17

Mjā, mjā...

Ai, tētuk kā netrāpīji. Tur nepiedalījos, jo pa šādām vietām daudz neapgrozos, arī skolā nestrādāju, arī bērni skolu beiguši, un... kā lai saka... arī komplekcija man cita.
Bet neko labu nedomāju par cilvēkiem, kuri gānās par skolu un skolotājiem. Savu bērnu skolotājiem esmu pateicīga. Vēl sliktākas domas man ir par cilvēkiem, kuri apsmej citu ārējo izskatu.

pirms 7 gadiem, 2014.02.04 16:45

:)

Komandekonomika mēģināja radīt stabilitāti. Kas sanāca? Pļurkš! Bariņš vairāk vai mazāk apzagušos/apzagtu kolchoznieku. Aizmirstiet, mīlīši, tādu vārdu - stabilitāte = stagnācija. Tirgus ekonomikas apstākļos nekad neviens neparko ilgtermiņā nav bijis stabili pārliecināts. Laipni lūgti brīvajā pasaulē! Jā, starp citu, zināšanas informācijas laikmetā ir kļuvušas par ātri bojājošos preci un pie nopietniem darba devējiem nevis diplomam, bet tā pielikumā nākošajam sekmju izrakstam ir daudz lielāka vērtība.

pirms 7 gadiem, 2014.02.04 15:05

Vietējās ziņas