Neaizlidojušā stārķa likteni lai izlemj daba! 2

Apmēram mēnesi šosejas malā Ozolkalnā garāmgājēji un garāmbraucēji novēroja vientuļu stārķi, kas pastaigājās pa lauku un nespēja palidot. "Dzirksteles" uzmanību šim faktam pievērsa gulbeniete Iluta, kas atzinās: "Nespēju skatīties uz to, kā pamazām šis putns mirst, gaidot aukstā laika iestāšanos."

Iluta apzinājusi visas iespējas kaut kā stārķim palīdzēt un nonākusi pie secinājuma, ka palīdzēt nevar. Var tikai atvieglināt dzīvi nevis stārķim, bet cilvēkiem, lai viņiem nebūtu jānoraugās izdzīvošanas divkaujā starp māti dabu un putnu ar lauzto spārnu.


"Sazinājos ar ornitologu Aldi Freibergu Lejasciemā. Izrunājāmies un sapratu, ka vienīgais varam palīdzēt stārķim nokļūt vietā, kur cilvēku acis nesekos šim putnam pa pēdām. Ornitologs solīja sagūstīt stārķi un aizgādāt mežmalā pie ezera, kur nav ļaužu. Paldies šim cilvēkam par atsaucību!" stāsta Iluta.

 

A.Freibergs "Dzirkstelei" stāsta, ka Ozolkalnā šosejas malā klaiņojušais vientuļnieks bijis ne jau šāgada perējuma stārķis, tas bijis vecāks putns ar spārna traumu, nespējīgs lidot. Prakse liecina, ka šādiem putniem nav iespējams palīdzēt sadziedēt traumas un pēc tam atgriezties dabā. Nav arī izredžu, ka siltā ziemā stārķis izdzīvos. "Putns ir dabas daļa. Tā arī tas ir jāuztver," saka ornitologs.

 

Viņš uzsver, ka nekādā gadījumā cilvēkiem nevajadzētu mēģināt uz savu roku glābt kādu vientuļu stārķi, kas traumas dēļ palicis tepat un nav aizlidojis uz siltajām zemēm. Šādi pieradināti putni varot būt bīstami bērniem. Piemēram, var izknābt aci, neko ļaunu nedomājot, vienkārši vadoties pēc instinkta. Nest mājās savvaļas dzīvniekus arī liedz Dzīvnieku aizsardzības likums. Turklāt stārķis ir arī aizsargājams dzīvnieks. Mednieki nedrīkst šaut stārķus pat tad, ja vēlas atvieglot kāda traumēta putna ciešanas.

 

Pēc A.Freiberga domām, Latvijā balto stārķu populācija nav palielinājusies, lai gan šādi apgalvojumi presē ir izskanējuši. Augustā Latvijā, arī Gulbenes rajonā, novērojām balto stārķu pulcēšanos pirms aizlidošanas uz siltajām zemēm. Ornitologs stāsta, ka tie bija migranti no Igaunijas un Krievijas, kas bija piestājuši šeit, būdami ceļā uz dienvidiem. Pēc ornitologu aplēsēm Latvijā gadā ligzdo aptuveni 10 000 balto stārķu pāru.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

x

dzīvnieks nemāk pateikt un maizīti nopelnīt,kaut vai ogojot un sēņojot.es labāk desas gabalu iedodu kādam kaķim nekā bomzim.

pirms 12 gadiem, 2008.09.17 15:11

Pret dzivniekiem jau mes esam iejutigi, bet pret cilvekiem...

pirms 12 gadiem, 2008.09.17 12:03

Vietējās ziņas