Neesam izmantojuši visas iespējas 3

Indra Logina: "Ieguvumu no iestāšanās Eiropas Savienībā ir vairāk nekā zaudējumu."
1.maijā apritēja pieci gadi, kopš Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Uz sarunu par to, kādi bijuši šie pieci gadi, "Dzirkstele" aicināja Eiropas Komisijas "Europe Direct" informācijas centra, kas atrodas Gulbenes bibliotēkā, vadītāju Indru Loginu.

- Kādi ir mūsu ieguvumi, iestājoties Eiropas Savienībā?

- Pirmkārt, ir jāsaka, ka tiešām trūkst šāda pētījuma, kas parādītu, cik ir bijis ieguvumu un cik zaudējumu. Manuprāt, kaut kādai institūcijai vajadzēja uzņemties iniciatīvu veikt šādu pētījumu, tas būtu ļoti noderīgi. Taču tas, ko cilvēks ikdienā var sajust un redzēt, ir Eiropas Savienības finansējums. Izmantojot to, tiek sakārtoti ceļi, infrastruktūra, finansējumu ir saņēmuši uzņēmēji, zemnieki. Nākamais ieguvums ir ceļošanas brīvība. Ceļot ir kļuvis daudz vienkāršāk saistībā ar Šengenas līgumu. Daudzi atraduši darba iespējas. Iespējams, Eiropas Savienība vairāk patīk jauniem cilvēkiem, viņiem tā ir devusi lielākas mācību iespējas, iespēju piedalīties dažādos interesantos projektos, satikties ar citiem jauniešiem un uzzināt viņu kultūru tradīcijas. Taču jāatzīst, ka ne visas iespējas vienmēr tiek izmantotas. Varbūt tam par iemeslu ir padomju domāšanas mantojums. Cilvēki bija pieraduši, ka viss mums tika pateikts priekšā. Tagad ir citādāk.

- Vai pirms pieciem gadiem jūs pati atbalstījāt iestāšanos Eiropas Savienībā?

- Es atbalstīju un arī tagad saskatu perspektīvas. Protams, ka es uzreiz ar rokām un kājām nebiju par. Tāpat kā visi es sākumā šaubījos, bet tas, ka labuma tomēr ir vairāk nekā ļaunuma, ir fakts. Tagad, protams, modē pie visām vainām ir vainot Eiropas Savienību, un tas ir vienkāršākais ceļš, to arī izmanto mūsu valdība, taču es domāju, ka valdībai vajadzētu paškritiskāk pieiet savai darbībai. Mani personīgie novērojumi rāda, ka latviešiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības tautām, ir raksturīgs tāds teicamnieka sindroms. Mūsu ierēdņi pārāk burtiski cenšas iztulkot katru regulu. Izrādās, citur tā nav, citur ir daudz vienkāršāk. Eiropas Savienības attīstītajās valstīs visi noteikumi ir daudz vienkāršāki. Mēs paši visu vēl vairāk sarežģījam. Latvijai raksturīgs pārāk smagnējs un sarežģīts administrēšanas process.

- Cilvēki runā, ka Eiropas Savienība neatšķiras no citām iepriekš veidotajām savienībām?

- Piemēram, Padomju Savienībā bija viena taisnība. Eiropas Savienība tomēr ir balstīta uz demokrātiskām vērtībām, uz vārda brīvību. Es domāju, ka šīs struktūras ir ļoti atšķirīgas. Tās pat ir grūti salīdzināt. Turklāt man šķiet, ka Latvijai tomēr ir tuvāks viss eiropeiskais. Esot Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs arī varam saglabāt savu identitāti, mentalitāti. Neviens mums neko neņem nost, jautājums tikai - cik gudri mēs spējam pastāvēt par sevi.

- Ir dzirdēts viedoklis, ka tagad viss tiek izlemts Briselē.

- Pēdējā laikā, īpaši no jaunajām dalībvalstīm, izskan viedoklis, ka vecajām dalībvalstīm jau ir ieņemta sava pozīcija un mazajām dalībvalstīm ir ļoti grūti kaut ko mainīt, taču man šķiet, ka nav tik bezcerīgi, kā varbūt izskatās. Katram ir iespējas izteikt savu viedokli. Varbūt vainojams ir kūtrums un mūsu ikdiena, kas ir tā cilvēkus nomākusi, ka viņi neko pat īpaši negrib dzirdēt par politiku un iespēju izteikt savus viedokļus par to. Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no tā, ko mēs šogad ievēlēsim Eiropas Parlamentā, jo arī šie cilvēki spēs kaut ko mainīt.

- Eiropas Savienība deklarē, ka tā ir demokrātiska savienība un visiem ir vienādas tiesības, bet mēs tomēr īsti nevaram konkurēt ar citām Eiropas valstīm, ar šo problēmu ir saskārušies, piemēram, lauksaimnieki.

- Latvija tiešām ir pēdējā vietā Eiropas finansējuma saņemšanas ziņā lauksaimniecībā. Diemžēl daudz kas jau ir nokavēts, to vajadzēja paveikt jau pirms iestāšanās. Mūsu politiķi neizdarīja visu, kā nākas. Taču tas nenozīmē, ka viss ir zaudēts, vēl jau ir iespējas cīnīties. Lai gan lauksaimniekus es tiešām neapskaužu, viņiem šobrīd ir ļoti grūta situācija.

- Gulbenē ir "Europe Direct" informācijas centrs, vai daudz cilvēku interesējas par Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem?

- Jā, cilvēki interesējas. Ikdienā mēs sniedzam dažādas uzziņas. Pārsvarā par dažādiem jautājumiem interesējas skolēni un studenti. Mums ir pieejams plašs informatīvo tradicionālo un elektronisko materiālu klāsts. Interesentiem palīdzam atrast nepieciešamo likumdošanas normatīvu, sniedzam informāciju par ES finansējuma iespējām. Daudz saskaramies arī ar praktiskas dabas jautājumiem, piemēram, cilvēki meklē darbu, vēlas nopirkt aviobiļetes, vēlas informāciju par ceļošanu pa Eiropas Savienību, par sociālajām garantijām un daudziem citiem ikdienišķiem jautājumiem. Informācijas centrā mēs organizējam arī dažādus bezmaksas pasākumus, piemēram, informatīvos seminārus dažādām cilvēku grupām - uzņēmējiem, pedagogiem, nevalstiskajām organizācijām. Rīkojam arī kursus, mācības, konkursus, diskusijas, kultūras vakarus. Tāpat mūsu centrā var saņemt bezmaksas informatīvos materiālus par Eiropas Savienību.

Ik pa brīdim mēs veicam arī aptaujas, kuru laikā aptaujājam mūsu iedzīvotājus, ko viņi domā par Eiropas Savienības jautājumiem un ko viņi sagaida no mūsu informācijas centra darbības. Lielāku pētījumu mēs veicām pirms pieciem gadiem un tagad to veicam atkārtoti. Būs interesanti salīdzināt, kā ir mainījušās cilvēku domas.

- Vai jums nešķiet, ka cilvēku interese tomēr ir pārāk maza?

- Tā, protams, varētu būt lielāka, taču es esmu bijusi arī citos "Europe Direct" punktos citās valstīs, arī citur ir līdzīga situācija. Ja kādam būs nepieciešama šī informācija, viņš to centīsies atrast un arī atradīs. Mēs cenšamies palīdzēt ikvienam, kam ir nepieciešama palīdzība gan klātienē, gan pa telefonu vai e-pastu. Ikviens var izmantot arī bezmaksas (no fiksētām līnijām) tālruni 0080067891011 saziņai ar "Europe Direct" kontaktcentru latviešu valodā.

- Šobrīd tiek prognozēts, ka aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās būs samērā zema. Kāpēc tā?

- Manuprāt, cilvēki šobrīd vispār ir ļoti pesimistiski noskaņoti par nākotni. Viņi negrib būt politiski aktīvi. Varbūt Latvijā ir labi, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas sakrīt ar pašvaldību vēlēšanām, un cilvēki, kas ies uz pašvaldību vēlēšanām, nobalsos arī par Eiroparlamenta deputātu kandidātiem. Taču tas, ka vēlēt ir jāiet, manuprāt, ir pašsaprotami. Ja neiesim, ko tad pēc tam vaidēt un teikt, ka viss ir slikti? Ja ir iespēja izteikt savu viedokli, tas ir jādara, tas ir katra pilsoņa pienākums. Tas varbūt skan patētiski, bet tās tas ir.

- Cik, jūsuprāt, ilgi Eiropas Savienība vispār vēl pastāvēs, vai tā vienā mirklī nevar sabrukt?

- Notikt var viss kas. Pasaule šobrīd mainās tik ļoti, ka ne par ko nav jābrīnās. Turklāt jāsaprot, ka Eiropas Savienība nav nekāda labdarības organizācija. Arī šobrīd lielākais finansējums krīzes situācijā Latvijai nāk tieši no Eiropas Savienības, taču tas nav mecenātisms. Attīstītākajām valstīm, protams, ir izdevīgi, ka arī pārējie reģioni ir attīstīti, tāpēc šī nauda arī tiek dota. Mums savukārt ir jābūt tik gudriem, lai mēs mācētu paņemt un pareizi ieguldīt šo naudu.

Par nākotni šobrīd ir ļoti grūti kaut ko prognozēt. Tas, ka mainīsies politiskās varas struktūras pasaulē, ir pilnīgi skaidrs. Domāju, ka mūsu politiķiem ir jābūt ar pragmatiskāku domāšanu. Viņiem nevajadzētu šobrīd domāt tikai par vēlēšanām un savas siltās vietas nodrošināšanu, bet vajadzētu skatīties, kā dzīvot tālāk. Mums ir iespējas tiekties un gūt labumu, bet, pirmkārt, ir svarīgi būt informētiem un zināt, kādu labumu varam gūt.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

No tā,ka Latvija iestājās Es reālu labumu guva tikai saujiņa izmanīgāko cilvēciņu.Es pat attapties nepaspēja,bet naudiņa jau tu-tū...un visi gali ūdenī.Tagad jau saprot,tāpēc arī grib kontrolēt,kur tad īsti to aizdevumu tērēs.

pirms 11 gadiem, 2009.05.03 10:31

Žanis

Ar to ES naudu cik saprotu ir tā, ka ja to grib paņemt, tad jārēķinās saskarties ar diezgan labi atregulētu kontroles mehānismu. Līdz ar to lielas intereses par šo naudu tiem, kam interesē pamatīga (vairāk kā tas pats tradicionālais 10% pēcvilnis (откат) ) uzvārīšanās, nav.

pirms 11 gadiem, 2009.05.02 15:55

Dainis

Piekritu minetajam viedoklim, jaatzime ka Latvija un seviski Gulbene (visa gulbenes novada)ir tals cels ejams lidz demokratisku vertibu izpratnei un kulturai.

pirms 11 gadiem, 2009.05.01 14:01

Vietējās ziņas