No jauna “atklāj” Galgauskas pareizticīgo baznīcu 1

Vēl nesen Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcu starp pameža kokiem un krūmājiem pat zinātājiem bija grūti pamanīt. Virs koku galotnēm bija redzams tikai zvanu tornis. Taču pēc pēdējās talkas tā ir labi redzama jau pa gabalu, atgādinot par baznīcas cēlo skaistumu un greznumu.

„Tika novākti koki un apaugums. Tos sastrādāja un aizvāca, tāpat arī kritušos un kaltušos kokus. Apkārt zeme tika diskota un sastrādāta. Lai varētu iesēt zāli, savedām melnzemi. Sakoptas ir arī baronu Megdenu kapu vietas aiz baznīcas. No baznīcas iekštelpas tika izvāktas sadrupušo ķieģeļu  lauskas un citas drazas, tāpēc tagad tā ir brīvi pieejama. Jau pagājušajā rudenī tika uzlikts pagaidu jumta segums, lai nokrišņi nebojātu to, kas vēl ir palicis no vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa. Jumta segumam līdzekļi tika savākti ar ziedojumiem,” stāsta viens no talkas iniciatoriem un dalībniekiem Stanislavs Gžibovskis, zemnieku saimniecības „Lācīši” pārvaldnieks.

Šīs saimniecības tehnikas līdzdalība ir liels atbalsts baznīcas apkārtnes sakopšanas darbos, kas tiek veikti talkās vairāku gadu laikā. Tajās iesaistās gan vietējie, gan Rīgas talcinieki.

Sākoties tūrisma sezonai, netrūkst interesentu, kuri vēlas redzēt baznīcu Tirzas upes labajā krastā, kuru ieskauj mežs.

Galgauskā pareizticīgo baznīca tāpat kā Stāmerienā tika celta 19.gadsimta vidū, jo muižu īpašnieki bija pareizticīgie. Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem baznīca ir pamesta, bet savas draudzes tai nebija vēl senāk.

„Dzirkstele” jau vairākkārt ir rakstījusi, ka Galgauskas pareizticīgo baznīca ir bezsaimnieka īpašums. Savukārt baznīcas zemes īpašnieks dzīvo Rīgā. Diemžēl nesakārtotie īpašuma jautājumi ilgus gadus bija šķērslis vēlmei un centieniem saglabāt vai pat atjaunot baznīcu. Tagad tas tiek darīts ar vietējo entuziastu iniciatīvu un spēkiem.

Tiesa, baznīca nav vienīgā, ko Galgauskā ir vērts apskatīt. Tirzas stāvkrasti no Galgauskas HES līdz Tirzas tiltam ir īpaši skaisti, bet labāk vērot, laivojot pa upi.

“Ir iecere veidot atpūtas vietu ar laivu nomu upes krastā pie sagruvušā gājēju tilta. Man te ir neliels zemes īpašums. Blakus atrodas “Latvijas valsts mežu” īpašums, viņi varētu iesaistīties atpūtas vietas izveides projektā,” spriež S.Gžibovskis.

Savulaik vienīgais ceļš uz baznīcu bija gājēju tilts pāri Tirzai, kas sen ir sagruvis. Tagad ērtākais ceļš uz baznīcu ved, nogriežoties no Smiltenes šosejas.


Pievieno komentāru

Komentāri 1

Andris Silamikelis

Nebiju pie Galgauskas baznīcas bijis 20-25.gadus . Krūmi izgriezti, bet pati baznīca iet bojā! Jā, lasīju nesakartotas īpašuma tiesības un t. t. Gulbene Baltās pils vairs gandrīz nav. Tā turpināt!

pirms gada, 2020.09.24 22:30

Vietējās ziņas