Novada zemnieki šo gadu vērtē slikti

Lauksaimnieki ir likti izvēles priekšā - turpināt saimniekot vai no tā atteikties
Gulbenes novada zemnieki jau pamazām sāk izvērtēt, kāds viņiem bijis šis gads. Lielākā daļa lauksaimnieku atzīst, ka tas bijis dažādu nepatīkamu pārbaudījumu pilns, jo tikai ar milzu grūtībām spēts atmaksāt ikmēneša kredītus, pārstrādātāju finansiāli nenovērtēti bijuši izaudzētie graudi un saražotais piens, bankas negribīgi izsniedz kredītus, tādējādi radot šķēršļus pretendēšanai uz Eiropas fondu naudu.

"Par šo gadu diemžēl nevaru pasacīt neko labu, jo neizdodas pārdot rudenī izaudzēto ražu. Šobrīd esmu atbrīvojies tikai no vienas piektās daļas graudu, ko līdzīgi kā katru gadu pārdodu Rankas pagasta zemnieku saimniecībai "Ķelmēni", kur no bioloģiski audzētiem graudiem cep maizi," stāsta Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības "Priednieki" saimnieks Mārtiņš Upāns, kurš bioloģiskos graudus audzē apmēram 53 hektāru platībā un apsaimnieko 84 hektārus lauksaimniecības zemes.

 

"Domāju visvisādus variantus, kā kaut ko nopelnīt. Ja arī nākamajā gadā nekas nemainīsies un graudus vajadzēs atdot būtībā par velti, tad nāksies izlemt, vai vispār nodarboties ar lauksaimniecību," prāto M.Upāns.

 

Jādomā par izdzīvošanu

Tā saka lielākās novada zemnieku saimniecības "Lācīši" īpašnieks - Galgauskas pagasta zemnieks Stanislavs Gžibovskis.

 

"Vienīgais labums, ka gada otrajā pusē vismaz piena cena "aizgāja" uz augšu. Laikam jau pasaulē notiek brīnumi, jo visu laiku piena bija par daudz, bet tagad atkal nepietiek," saka zemnieks.

 

S.Gžibovskis atzīst, ka vienīgā lauksaimniecības kultūra, kas šogad dod peļņu, ir rapsis. To iespējams pārdot par 160 latiem tonnā, lai gan savulaik šī summa bijusi pat 280 lati par tonnu.

 

"Uz nākamo gadu raugos optimistiski tāpēc, ka cilvēkiem pārtika vienmēr būs vajadzīga. Ja arī citam neatliks nauda, tad pienam un gaļai tā būs. Ceru, ka liela daļa Latvijā saražotās pārtikas tiks eksportēta, jo citur pasaulē krīze jau beidzas, bet mēs lienam iekšā vēl lielākā krīzē un vēl kādu gadu dzīvosim agonijā," domā S.Gžibovskis.

 

Uz jauniem projektiem "Lācīšu" saimnieks nestartē, jo, lai gan banka ļāvusi pagarināt līdzšinējo kredītu atmaksu, tomēr katru mēnesi tiekot domāts, kā izdzīvot, nevis tiekot kalti plāni jaunas tehnikas iegādei un tamlīdzīgi.

 

"Neņemot vērā valsts lauksaimniecības politiku, saimniecībā šoruden iesējām krietni vairāk ziemāju. Ja pērn tie bija 320 hektāri, tad šogad ziemāju platības aizņem jau vairāk nekā 400 hektārus.

 

"Cīnīsimies, kas cits mums atliek," saka zemnieks.

 

Cīnās ar atmaksu

Galgauskas pagasta zemnieks Uldis Hanzens šo gadu vērtē kā ārkārtīgi smagu, jo produkcijas cenas straujais samazinājums radījis grūtības kredītu atmaksā.

 

"Lai kaut kā izdzīvotu, mēģināju pienu pārdot Gulbenes veikalos, bet savādi, ka gulbenieši un balvenieši pienu pērk nelabprāt. Šobrīd pārdodu pienu Gulbenes tirgū, bet tas nav nekas, ja dienā izdodas pārdot nieka 40 litrus. Reizēm domāju, ka šī tirdzniecība jāpārtrauc, bet žēl cilvēku, kas pie mums pērk pienu. Visa ikdiena sastāv no naudas rēķināšanas. Pat daļu lopu pret savu gribu vajadzēja likvidēt, lai tikai izķepurotos. Šobrīd ir tikai 25 slaucamas govis," stāsta U.Hanzens.

 

Arī projektos saimnieks pagaidām neiesaistās, jo tad ir jāaizņemas nauda bankā. Viņš cer, ka varbūt nākamajā gadā kaut kas mazliet uzlabosies.

 

Galvenais - saglabā kolektīvu

Daukstu pagasta zemnieku saimniecības "Jaundreiņi" saimniece Olita Keibeniece par labāko šogad uzskata to, ka ir izdevies saglabāt savu darba kolektīvu, kurš ir labs. Saimniecībā strādā pieci algoti strādnieki.

 

"Labi, ka banka nāca pretim. Ja tā nebūtu, tad nezinu, kā varētu samaksāt kredītus. Ir piedāvājumi startēt uz jauniem projektiem, bet banka nedod jaunu kredītu, redzot, ka zemnieks tik tikko tiek galā ar vecajiem aizdevumiem. Nevienam zemniekam jau nav lielu naudas uzkrājumu. Var jau skaisti runāt par atbalsta sistēmām, bet, cik tad ir to cilvēku, kuriem nav kredītu. Arī jaunie projekti tiek izvērtēti ārkārtīgi stingri," saka O.Keibeniece.

 

Zemniece cer, ka nākamajā gadā varbūt būs labāka cena par pienu, kas izslaukts no vairāk nekā 100 saimniecības govīm.

 

"Ja būs cena, tad jau kaut kā izdzīvosim," piebilst O. Keibeniece.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas