Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pabriks panāk, ka slēdz petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā

Pateicoties neatlaidīgam Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Arta Pabrika darbam, 24. aprīlī EP Lūgumrakstu komiteja slēdza 2016. gadā iesniegto petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā. Tas izdevies, atspēkojot Latvijai nedraudzīgu deputātu aktivitātes, kā arī skaidrojot aktuālo situāciju Rietumvalstu deputātiem.

A. Pabriks: “Ir bijuši neskaitāmi mēģinājumu šo petīciju aktualizēt politiski kritiskos brīžos, piemēram, pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā, vai tagad, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Būtiski palielinājušās Latvijai nedraudzīgo deputātu aktivitātes, un ir neskaitāmi centieni nepilsoņu jautājumu iekļaut EP dienas kārtībā, lai panāktu oficiālu Latvijas valsts nosodījumu EP līmenī. Man ir prieks, ka vienam no šādiem mēģinājumiem ir pielikts punkts, bet tas ir nožēlojami, ka tik daudz laika jāvelta, apkarojot no Latvijas ievēlētu deputātu pretvalstiskas iniciatīvas, tā vietā, lai mēs kopā aizstāvētu Latvijas intereses.”

A.Pabriks skaidro, ka mēģinājumi aktualizēt nepilsoņu jautājumu EP līmenī ir bijuši jau kopš 2004. gada, taču šobrīd tie atgūst jaunu sparu un vērienu. Tas iespējams, jo šā brīža EP deputātu sasaukums ir politiski salīdzinoši kreisi orientēts, īpaši Lūgumrakstu komitejā. Tāpat ir mēģinājumi kļūdaini nepilsoņu jautājumu iekļaut pie kāda cita pašlaik aktuālā temata, piemēram, tradicionālajām minoritātēm Ungārijā/Slovākijā vai bezvalstnieku problēmas migrantu vidū, kas ļauj gūt dzirdīgas ausis, starp citu, valstu deputātiem, kuri nav zinoši par Baltijas valstu vēsturi un situāciju šodien.

Pēc A. Pabrika domām, tas, ka šī petīcija tika pieņemta izskatīšanai EP, nav bijis pareizi: “Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir ļoti specifiska un bieži tās deputāti atļaujas ignorēt gan ES kompetenču sadalījumu, gan parlamenta juristu atzinumus, gan Eiropas Komisijas viedokli. Vēlēšanu tiesības nav ES kompetence, bet gan dalībvalstu nacionālā kompetence, par kuru EP nav nekādas teikšanas.”

Uz kompetenču sadalījumu savā atbildē 2017. gada septembrī EP Lūgumrakstu komitejai norādīja arī Eiropas Komisija, uzsverot, ka ES likumdošanas kontekstā Latvijas un Igaunijas lēmums nepilsoņiem nepiešķirt vēlēšanu tiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās nerada bažas par diskrimināciju tautības dēļ. Tāpat EK uzsver, ka tā neredz pamatu iejaukties saistībā ar Latvijas un Igaunijas nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, kā tas norādīts petīcijā.

Petīcija 0747/2016 par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā tika iesniegta Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejai 2016. gadā. To politiski atbalstīja trīs EP deputāti - Andrejs Mamikins (S&D), Tatjana Ždanoka (Greens), kuras darbu ir pārņēmis Miroslavs Mitrofanovs, un Jana Toma (ALDE) no Igaunijas.   

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas