Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Paneļdiskusijā par saules enerģijas izmantošanu Latvijā piedalās arī Gulbenes novada pašvaldības pārstāvis

Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā diskusiju par saules enerģijas izmantošanu secināts, ka Vidzemē tāpat kā citur Latvijā saules enerģiju izmanto maz, informē aģentūra LETA.

Eksperte ar vairāk nekā desmit gadu starptautisku pieredzi konsultāciju sniegšanā enerģētikas sektorā Inese Dosē stāstīja, ka Latvijas sabiedrībā palielinās interese par elektroenerģijas ražošanu, īpaši izmantojot saules resursu, norāda Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte.

"Finansiālais valsts atbalsts paātrinātu sektora attīstību, lai gan prakse liecina, ka arī bez tā saules paneļu uzstādīšana un elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam kļūst arvien pievilcīgāka ar atmaksas periodu līdz pat septiņiem gadiem. Sabiedrības izglītošana par saules enerģijas izmantošanas ieguvumiem un procesa atvieglošana spēlēs svarīgu lomu tālākajā sektora attīstībā," uzsvēra enerģētikas eksperte I.Dosē.

Paneļdiskusijā piedalījās arī Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis, daloties ar pašvaldības pieredzi tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkuma par saules paneļu uzstādīšanu uz pašvaldības ēkas organizēšanā.

Piebilstams, ka Gulbenes novada pašvaldība ir viena no deviņām Vidzemes pašvaldībām, kas atsaukusies uz Vidzemes plānošanas reģiona aicinājumu par saules paneļu ekonomiskā lietderīguma izvērtējumu kādai no pašvaldības ēkām projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) īstenošanā.

Patlaban Ekonomikas ministrija izstrādā Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, kurā starp Latvijas mērķiem un rīcības virzieniem ir ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā un enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana, informē EM Ilgtspējīgas politikas departamenta direktors Andrejs Apaņuks.

EM plāno mazināt nodokļu slogu mājsaimniecībās, kā arī izstrādāt regulējumu enerģijas kopienām, kurās atjaunojamie energoresursi, tostarp saules enerģija, tiktu izmantota enerģijas ražošanai. Tālākos plānos izskanēja iespējamība vienā īpašumā saražoto elektroenerģiju nodot tīklā un patērēt citā tam pašam pašpatērētājam piederošā īpašumā.

AS "Sadales tīkls" projektu vadītājs Aleksandrs Gavrilovs detalizēti iepazīstināja ar elektrostacijas pieslēgšanas procesu, kā arī nepieciešamajiem dokumentiem. Savukārt Aigars Kalniņš un Georgs Indulēns no Saules enerģijas asociācijas atklāja labās prakses piemērus tepat Latvijā, kur veiksmīgi darbojas saules paneļi elektroenerģijas ražošanai. Viens no šādiem piemēriem ir Tīrainē, kur kādam uzņēmumam uz biroja un noliktavas ēkas ir uzstādīti saules paneļi.

Klāt esošie saules paneļu piegādātāji, enerģētikas uzņēmumu grupa Latvijā "AJ Power", kā arī SIA "Enefit" uzsvēra, ka nozarē ir milzīgs potenciāls saules enerģijai. Citi diskusijas dalībnieki rosināja veidot vienotu elektroenerģijas ražošanas/patēriņa sistēmu, lai, uzstādot saules paneļus, piemēram, Liepājā, kur saules radiācija ir augstāka, saražoto elektroenerģiju būtu iespējams patērēt, piemēram, Alūksnē.

Arī mājsaimniecībām ir interese par saules paneļu uzstādīšanu, taču trūkst zināšanu, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt uzstādīšanas izdevīgumu. Vairāki eksperti uzvēra, ka ir nepieciešama sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana.

"Par saules enerģijas izmantošanu Latvijā tiek runāts daudz mazāk nekā par ēku energoefektivitāti, lai gan atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā ir nozīmīgs aspekts, runājot par energopārvaldību," piebilda Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse.

"Lai gan Latvija saules paneļu uzstādīšanā atpaliek citu valstu vidū, tomēr no 2010.gada uzstādītā jauda ir pieaugusi no gandrīz 0 MW līdz 5 MW. Patlaban esošie projekti atmaksājas aptuveni 7-10 gadu laikā, bet pašu paneļu dzīves ilgums ir 20-25 gadi. Esošie projekti liecina par nepieciešamību saskaņot atsevišķus normatīvos aktus savā starpā un atvieglot administratīvos procesus," piebilda Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks.

Paneļdiskusiju "No saules līdz elektrībai" organizēja Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un projekta EFFECT4buildings īstenošanas laikā.

Vairāk par projektu: "http://www.vidzeme.lv/".

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas