Par dzīvi laukos nesūdzas

Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Subri", kurā saimnieko Dārznieku ģimene, bija viens no novada domes sakoptības konkursa vērtējamajiem objektiem Tirzas pagastā. Vairāk foto šeit.

Labi, ka ir subsīdijas Mudīte Dārzniece neslēpj savu pārsteigumu, ka tieši viņu saimniecība ir iekļauta vērtējamo objektu sarakstā. "Komisijai vajadzēja atbraukt jau pirms divām nedēļām, jo tad vismaz puķu dobes bija viskrāšņākās. Uz viena lilijas kāta pat 33 dzelteni ziedi! Tas, kas te ir redzams, viss ir darīts sev, nevis gatavots konkursam," saka saimniece.


Viņa stāsta, ka saimniecībā ir 25 slaucamas govis, apmēram 25 teles un 150 hektāri zemes. "Esam tāda vidēji liela saimniecība," saka M.Dārzniece. Domas paplašināt savu ganāmpulku vēl lielāku neesot. "Visu audzējam paši un arī laižam savā apritē. Simtprocentīgi paši sagādājam arī barību. Mums nav nekas jāiepērk. Drīzāk, piemēram, kādu tonnu graudu, ja paliek pāri, vēl pārdodam kādam bioloģiskajam zemniekam, bet ar to īpaši neaizraujamies. Kādreiz arī zirņus audzējām, bet tagad, piemēram, griķus, paši tos arī lopbarībā maļam klāt," stāsta M.Dārzniece.


Savā saimniecībā Mudīte saimnieko kopā ar vīru, talkā nāk arī slaucēja. Pienu viņi visu laiku nodod "Rankas pienam" un ir apmierināti. "Man nav bijis tādu problēmu, ka viņi man nesamaksātu par pienu. Varbūt tie nav 22 vai 23 santīmi, bet gan 18 un 19 santīmi, taču tie ir regulāri," saka M.Dārzniece.

Viņi nežēlojas, ka laukos dzīvot un izdzīvot ir grūti. "Dzīvot var, bet ja nebūtu subsīdiju, tad tehniku gan nevarētu nopirkt. "Subsīdijas ir laba lieta. Mums ir iegādāta visa tehnika, izņemot kartupeļu kombainu. Ja vajag, tad ar kartupeļu kombainu mums atbrauc palīgā no Druvienas. Pirms pieciem gadiem par Eiropas naudu tika uzcelta arī piena māja," stāsta M.Dārzniece.

 

Gribējās lielākus plašumus

M.Dārzniece atceras, ka sākumā ar vīru dzīvojoši Līvānu tipa mājā turpat Tirzā. Tad viņiem bijusi viena govs, viena tele, viens bullis un piecas cūkas. Jutuši, ka paliek par šauru un gribas lielākus plašumus, tāpēc lūkojuši pēc jaunas mājas, kura būtu netālu no skolas, jo ģimenē bija pieci mazi bērni.

 

"Nopirkām šo māju deviņdesmitajos gados. Tas bija barikāžu laiks. Tad, kad nopirkām šo māju, viss bija aizaudzis vienās nātrēs, kūts bija bez jumta, šķūnis iegāzies. Sākām saimniekot un nodarboties ar lopkopību. Nu jau šeit dzīvojam un strādājam 21 gadu. Bērni ir izauguši, bet tad, kad atbrauc pie mums, dodas palīgā apdarīt darbus," stāsta M.Dārzniece.


Pagastu vērtēšana turpinās arī nākamajā nedēļā, proti, otrdien komisija dosies uz Stradu pagastu un apskatīs arī Gulbeni, bet trešdien - uz Beļavas un Lejasciema pagastu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas