Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieredzē dalās mazie uzņēmēji

Kā savus bērnības sapņus, aizraušanos pārvērst dzīvesveidā vai kaut nelielā uzņēmējdarbībā, ar kuras palīdzību pelnīt maizi? Gulbenes 2.vidusskolā to māca skolēniem, kuri apgūst komerczinību programmu ekonomikas skolotājas Raisas Ragas vadībā. 13.martā skolu apmeklēja no Rīgas ciemos atbraukušie apmēram 40 trešo valstu piederīgie kopā ar savām ģimenēm. Par trešvalstnieku Latvijā tiek uzskatīta ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas vai Norvēģijas Karalistes piederīgais. Vairāk foto šeit.

Gulbenes 2.vidusskolas projektu vadītāja Dita Grigore "Dzirkstelei" stāsta, ka viesiem bija iespēja iepazīt ne tikai skolas darbu audzēkņu profesionālajā sagatavošanā un orientēšanā uz iesaistīšanos biznesā, bet arī satikt novada cilvēkus, kuri jau veiksmīgi darbojas šajā jomā, piemēram, sniega kurpju veidotāju Edgaru Andersonu-Safronovu un viņa sievu Klēru, leļļu meistari Evitu Zālīti, rokdarbnieces Birutu Kozlovsku, Ināru Aizupieti un Irēnu Jakovļevu no Gulbenes invalīdu biedrības, kā arī dekoru veidotāju Inetu Sidorovu-Ragu un Vitu Kenci, kura kopā ar Raivi Guzlēnu izveidojuši "MŪ sieru" nelielo ražotni. Ciemiņi ielūkojās arī uzņēmumā "Gulbenes-Alūksnes bānītis".  

D.Grigore uzskata, ka svarīgi ir radoši domāt un uzdrošināties īstenot savas idejas, jo ne vienmēr un ne visiem cilvēkiem apmierinošs šķiet esošo brīvo darba vietu piedāvājums. Tas nozīmē, ka jāmeklē iespējas, kā pašam sevi nodrošināt ar darbu, kas patīk un padodas. "Gulbenē redzēju daudz interesanta, kas lauž manus stereotipus. Guvu labas idejas," "Dzirkstelei" saka 36 gadus vecais moldāvs Maksims, kurš deviņus gadus dzīvo Rīgā un šeit jūtas kā mājās. Latvijā viņš ir apguvis atslēdznieka, kurpnieka un celtnieka amatus, strādājis dažādās darbavietās. Maksims nedaudz runā latviski. Viņš plāno Latvijā dibināt ģimeni.

 

Gulbenē noticis tikai viens no daudziem līdzīgiem pasākumiem trešvalstnieku integrācijas projektā, kuram dots nosaukums "Dzīvot Latvijā", kuru realizē nevalstiskā organizācija "Izglītības attīstības centrs" un finansē Eiropas Savienība, kā arī Latvijas valsts. Viesošanās mērķis Gulbenē bijis uzzināt vairāk par saimniekošanas un nodarbinātības iespējam šajā valstī. Taču projekts kopumā tā dalībniekiem dod iespēju viesoties daudzos Latvijas novados un uzzināt vairāk par latvisko kultūru, tradīcijām, vēsturi, dabu, personībām, tautsaimniecību, valsts iekārtu, likumiem, kā arī apgūt latviešu valodas pamatus.

 

Nevalstiskās organizācijas "Izglītības attīstības centrs" direktore Iveta Vērse "Dzirkstelei" saka, ka Latvijā katru gadu ierodas vairāki tūkstoši trešvalstnieku. Projekts "Dzīvot Latvijā" viņai ļāvis iepazīt nelielu daļu trešo valstu pilsoņu, kuri apmetušies Latvijā un dzīvo te vēl tikai dažus mēnešus, dažus gadus vai ilgāku laiku. Starp tiem, kurus ieinteresējis un piesaistījis šis jau trīs gadus realizētais projekts, ir tādi, kuri uz Latviju atbraukuši no Kamčatkas, Sibīrijas, Maskavas, Sanktpēterburgas, Kazahstānas, Ukrainas, kā arī no Japānas, Austrālijas, ASV, Marokas un Pakistānas.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas