Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Projekts "Kam ticēt?": Cik svarīga ir medijpratība?

Georgs Gibala, mācīsies 12.klasē
Protams, cilvēkiem ir jāizglītojas, kā atšķirt viltus ziņas, vienīgi tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Es arī esmu saskāries ar to, ka “feisbukā” vai citur internetā cilvēki dalās ar ziņām, rakstiem, kuri nav  no uzticama avota. Svarīgi ir tas, ka rakstam ir autors, publikācijā ir pamatoti apgalvojumi, nevis pliki fakti, ir atsauce uz kaut ko. Man tas ir diezgan svarīgi, jo bieži vien ir tā, ka ir tāds virsraksts, kurš tevi ļoti uzrunā, bet zem tā virsraksta tāds čiks vien ir - tu atver un reāli lasi kaut ko nesaprotamu. Iespējams, tādu virsrakstu liek tāpēc, ka skaļi saukļi ir diezgan efektīvi. Tas varētu būt vai nu uzmanības deficīts, vai arī vienkārši popularitātei, skatījumu skaitam. Iespējams, ka konkrētajai saitei, mājaslapai, ja ir skatījumi, varbūt nav tik dārga uzturēšanas maksa. Ja tu uzturi kādu lapu, ir ļoti svarīgi, lai kāds arī skatās šo lapu. Piemēram, nesen aizturēja puisi Niku Endziņu par viltus ziņām, kurš bija ielicis arī informāciju par to, ka Rīgā sabrucis tirdzniecības centrs “Alfa”. Mani pārsteidz tas, ka diezgan nopietni, izglītoti cilvēki gados dalās ar šādu informāciju! Manuprāt, viņi pat neatver rakstu, tikai domā, ka tas ir svarīgi, tāpēc padalās, bet pat nepaskatās, no kurienes tā informācija nākusi. Ir uzticamas ziņu vietnes, piemēram, “Apollo”, “Delfi”, kur ir atsauce uz “Letu” - tātad pērk ziņas no “Letas”. Un tas jau vien ir rādītājs, ka ziņas ir uzticamas. Grūti viennozīmīgi pateikt, kurš no medijiem ir uzticamāks. Es pirmajā vietā noteikti liktu radio. Manuprāt, ja klausies valsts radio, tad zini, ka tas ir uzticams. Tāpat televīzija, lai gan, protams, konkrēti televīzijas kanāli, jo ne visi rāda vienu un to pašu. Uz laikrakstiem es arī paļautos. Manuprāt, pats būtiskākais ir atsauce, no kurienes ir gūta informācija, jo Latvijā diezgan uzticamas varētu būt ziņas, piemēram, no “Letas”. Arī vietējie laikraksti, piemēram, “Dzirkstele”, ir diezgan uzticami, jo raksta par vietējiem notikumiem, kurus visi zina. Bet informācijas avots, kas visvairāk pakļauts neuzticēšanās riskam, ir internets, kur vajadzētu diezgan uzmanīties. Jaunieši, kurus es pazīstu, ir diezgan izglītoti šajā ziņā. Bet mani pārsteidz tas, ka tieši pieaugušie cilvēki šo informāciju izplata tālāk internetā un sociālajos tīklos. Nupat nesen, pagājušajā mēnesī, kāds cilvēks gados “feisbukā” bija “nošērojis”, ka nākamnedēļ gaidāmi - mīnus 30 grādi! Gribas jautāt - nopietni? Es domāju, ka par to ir jārunā, jāraksta, jārīko lekcijas, izglītojoši pasākumi. Ir daudz cilvēku, kas varētu izglītot mūs visus. Ļoti labi būtu, ja to sāktu darīt jau skolā.

Judīte Valkjuna, 12.klases absolvente

Es esmu saskārusies ar viltus ziņām. Es eju Zemessardzē, un “feisbukā” bija viltus lapa par mācībām “Namejs 2018” – tāda kā fanu lapa. Mums virsseržants uz e-pastu atsūtīja, lai mēs nesekojam tādām viltus lapām, ka tur ir visāda viltus informācija par to, kas notiek un kur notiek. “Feisbukā” bija arī informācija, ka “Alfa” sabrukusi. Manuprāt, vajag lasīt tādas lapas, kuras tu zini, ka tās tiešām eksistē, kas ir pārbaudītas vērtības, piemēram, “Apollo”, “Delfi”, nevis tādas, kuras tu dzirdi pirmo reizi. Un “šērot” tādas arī nevajag. Citi notic un raksta komentāros: ak, dievs, kas notiek! Kā nu kuru tas iespaido. Ir jādomā, ko tu vispār dari internetā. Mūsdienās jau īsti nekam nevar ticēt. Uzticamāka varbūt ir televīzija, lai gan īsti ne viss. Televīzijā “plus mīnus” atspoguļo to, kas notiek, vismaz ziņās. Manuprāt, šādas viltus ziņas “iešēro” tādi neizglītoti jaunieši. Parasti jau piedomā pie tā, ko dara. Jaunieši šajā ziņā būtu vairāk jāizglīto un viņiem būtu vairāk jāzina, kas notiek apkārt. Es “šēroju” tādas lietas, kas nav īsti jālasa, piemēram, suņu bildītes. Internetā bija saraksts ar mājaslapām, kuras ir viltus lapas. Tad mēģinu atcerēties, kuras tās bija. Skolā vajadzētu runāt par to, kā neuzķerties uz nepatiesu informāciju, īpaši internetā. Televīzijā ikviens nevar ielikt kādu muļķību, bet internetā piekļuve ir visiem.    

Elīna Bērziņa (28.gadi), sociālā uzņēmuma “Typical Latvian” vadītāja
Savā ziņā mēs dzīvojam viltus laikmetā, laikā, kad liela daļa cilvēku rada savu tēlu uzprišinātu, svarīgs ir ārējais tēls, ne saturs. Interneta pasaulē tu vari būt jebkas, un tieši tāpēc ir svarīga kritiskā domāšana - gan lai sevi pasargātu, gan neļautu ar sevi manipulēt. Manuprāt, šobrīd it visā vajag “pieslēgt prātu” - gan komunicējot ar svešiniekiem internetā, gan lasot rakstus. Jo lielāks haoss un informācijas apjukums, jo vieglāk manipulēt ar cilvēku, kā arī novērst viņa skatu no patiešām svarīgām lietām. Miglā arī mošķus var noturēt par ezīšiem.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas