Rajona zemnieki Vislatvijas zemnieku protesta akcijā 1

Ja nebūs steidzama valsts rīcība, zemnieki sola, ka traktori no visas Latvijas būs Rīgā
Vairāk nekā simts rajona zemnieku, 48 lauksaimniecības tehnikas vienības - greideri, kravas automašīnas, piena cisternas, lieljaudas traktori, traktori ar piekabēm, iekrāvēji, kā arī vieglās automašīnas - kopā gandrīz simts vienības - jau pirms pulksten 10.00 sāka ierasties pie viesu nama "Ferma", lai piedalītos Vislatvijas zemnieku protesta akcijā. Daudzi pievienojās kolonai, tai braucot pa loku. Daļa rajona zemnieku piedalījās akcijā, kas notika Smiltenē. Ar savu miermīlīgo brīdinājuma akciju lauksaimnieki vēlas būt saprasti, ka situācija lauksaimniecībā ir kritiska, tāpēc nekavējoties nepieciešami risinājumi nozares problēmām.

Notiek akcijas dalībnieku reģistrācija, skan zemnieku uzrunas, pie automašīnām un traktoriem tiek piestiprināti gan prozā, gan dzejā izteikti saukļi, piemēram,"Sametīsim brillēm, lai Godmanis ierauga laukos krīzi!" un citi, automašīnu logus rotā pazīšanās zīme "Es - par lauksaimniecību", akcijas norises koordinatori dod pēdējos norādījumus, lai pulksten 11.00 varētu sākties tehnikas vienību brauciens pa noteiktu maršrutu cauri pilsētai, bet 12.00 sāktu skanēt piecas minūtes ilgs skaņas signāls - liecība lauksaimnieku neapmierinātībai. Sākotnēji bijis iecerēts, ka akcija ilgs visu dienu, bet tas nebūtu lietderīgi.

 

Zemnieki pēc šīs akcijas var doties uz Valmieru, kur tā ilgs visu šo nedēļu.

 

Visi kopā kā baznīcā

Lauksaimnieki valdībai izvirza prasības, kurās prasa spert radikālus soļus nedēļas laikā, piemēram, pārņemt jaudīgu piena pārstrādes uzņēmumu.

 

"Ja "Parex" banku pārņēma, kāpēc valsts nevar pārņemt neveiksmīgi strādājošu piena kombinātu, lai to par 1 latu pārdotu kooperatīviem? Tad tas piederētu piena ražotājiem, nodrošinot produkcijas ražošanas un realizācijas ķēdi," uzskata zemniece Olita Keibeniece.

 

Tirzas pagasta zemniece Ligita Zvirbule pauž bažas, ka krīzes apstākļos cietīs ne tikai piena un graudu, bet arī dārzeņu audzētāji.

 

"Manā saimniecībā viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc es iestājos par visu lauksaimnieku nākotni," saka L.Zvirbule.

 

Gulbenes lauksaimnieku biedrības vadītājs zemnieks Andris Gargurnis cer, ka zemnieku aktivitātes nenoplaks arī turpmāk.

 

"Mūsu lauksaimniecība ir novesta bezdibenī, tālāk vairs nav, kur iet. Kā baznīcā visi cilvēki kopā lūdz Dievu, tā arī mēs, zemnieki, nākam kopā, jo tikai kopībā ir spēks, viens pats zemnieks neko neiespēs. Ceru, ka mums izdosies kaut ko panākt. Lauksaimnieki nav pasīva sabiedrības daļa, kā to līdz šim uzskatīja. Mēs esam spējīgi un gatavi cīnīties par savu vārdu un darba rezultātiem. Mana pagasta zemnieki, ja vajadzēs, ir gatavi doties arī līdz Rīgai, kā savulaik uz barikādēm," saka Stāmerienas pagasta lauku attīstības speciāliste Aiva Rēdere.

 

Esam starp šķērēm

Litenes pagasta zemnieks Gunārs Ciglis vēl nedod konkrētu atbildi vai pavasarī papildinās sējumu platības. To izšķirs kredītresursu pieejamība, minerālmēslu cenas un citi faktori.

 

"Bankas nemitīgi prasa atgriezt kredītus, to termiņa pagarināšana vairs nepastāv. Jebkurš zemnieks vairāk vai mazāk ir strādājis ar aizņemtiem līdzekļiem. Ja nebūs pieejams apgrozāmo līdzekļu kredīts, neapšaubāmi ražošana sašaurināsies," saka G.Ciglis.

 

Viņš teorētiski atbalsta zemnieku prasības, bet tās veidotu nedaudz citādāk.

 

"Valstī ir jābūt programmai, ka mēs pabarojam savu tautu, nevis 50 procenti ir pašu ražota un 50 procenti - ievesta pārtika. Ja mēs vairs nebūsim noteicēji, tad visas Latvijas lielās pilsētas būs badā. Ir nepieciešams valsts nacionālais pasūtījums, lai tiktu nopirkts kaut kāds graudu daudzums. Iestājoties Eiropas Savienībā, sākām dalīt piena kvotas. Tas ir piena daudzums, kuru, Eiropa uzskatījusi, ka nopirks. Šobrīd ikvienam piena lopkopim ir šī kvota, tāpēc viņš arī ražo noteikto piena daudzumu. Diemžēl šodien saimniecības, kas bankrotē, kvotu neviens nepirks. Runājam par to, ka pienu neviens nepirks, bet ir otra problēma - par kvotas neizpildi zemniekam jāmaksā soda nauda. Tas pats arī graudkopjiem. "Sapard" projekti ir beigušies, bet, ja zemnieks ir saņēmis Eiropas struktūrfondu naudu ar noteikumu, ka piecus gadus nodarbosies ar lauksaimniecību, tad, to pārtraucot, šī nauda jāatdod. Lauksaimnieks šobrīd ir starp šķērēm - griez, no kuras puses gribi, vienmēr būs nogriezts," saka G.Ciglis.

 

Problēmas visiem vienādas

Zemnieks Jānis Lazdiņš uzskata, ka pievienoties zemniekiem vajadzējis aicināt arī lielākās rajona firmas. "Problēmas mums visiem ir vienādas jebkurā nozarē, tāpēc akcijā jābūt kopā, jo šķelšanās nepalīdzēs," domā zemnieks, tiesa, nebūdams pārliecināts, ka šī un nākamās akcijas dos cerētos rezultātus, jo savulaik, kad zemnieki kaut ko zaudēja, viņi neko līdz šim nav prasījuši pretī.

 

Par kopību izteicās arī "Fermas" īpašnieks Mārtiņš Kokars. SIA "Arka" pārstāvis Alvils Pētersons bilda, ka tad, kad protestēs ārsti un skolotāji, arī zemnieki ir gatavi piedalīties viņu akcijā. Uzrunās izskanēja norāde lauksaimniekiem uzsākt tiesas procesu ar valdošo kliķi par tautas mānīšanu un krāpšanu, jo bankrots klauvē arī pie lielo saimniecību durvīm, valdībai mazāk lietot terminu "komercnoslēpums", bet publiskot cenu sadalījumu.

 

Pulksten 13.00 akcijas dalībnieki atgriezās "Fermā", kur cienājās ar karstu tēju un pārrunāja kopīgās problēmas, uzsverot, ka ir gatavi aktīvam dialogam problēmu risināšanai, jo uzņēmējdarbības saglabāšana lauksaimniecībā ir vienīgais veids, kā saglabāt lauku apdzīvotību.

 

Vairāk foto skatīt: http://www.dzirkstele.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=12126

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Milda

Zemi jau JUMS atdevu par brīvu- un vēl visu laiku kauciet lai dodu naudu! Braukt ar traktoru uz krogu ir liela izšķērdība- saimniekot un strādāt ir jāmāk. Vairāki simti mazo zemnieku saimniecību subsidijās nav saņēmušās ne santīma, bet JUMS nelūdza aizvest uz krogu pie ministra.

pirms 11 gadiem, 2009.01.29 23:34

Vietējās ziņas