Referendums, iespējams, būs februāra vidū

Vēl gan oficiāli nav zināms, kad notiks referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu, taču iedzīvotājiem ir radušies jautājumi, piemēram, kas notiek tad, ja tie, kas ir "pret", neiet uz referendumu?

"Dzirkstele" jau rakstīja, ka visu novembri norisinājās parakstu vākšana par ierosinājumu grozīt Satversmi, lai noteiktu krievu valodai valsts valodas statusu. Parakstu vākšana bija jārīko, jo šā gada 9.septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegti vairāk nekā 10 000 vēlētāju paraksti par ierosinājumu grozīt Satversmi. Gulbenes novadā tika savākti 318 paraksti par krievu valodu kā otru valsts valodu. Pēc provizoriskajiem datiem, ir savākti vairāk nekā 183 000 parakstu.


Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka ir pabeigusi pārbaudīt parakstus. Parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka tajā ir piedalījies nepieciešamais vēlētāju skaits, lai likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā. Līdz ar to pēc galīgo parakstu vākšanas rezultātu apstiprināšanas komisija Satversmes grozījumu projektu iesniegs Valsts prezidentam, kuram tas jāiesniedz Saeimā. Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

 

Konkrēts datums vēl nav zināms

Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale skaidro, lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, sava balss "par" referendumā ir jānodod vismaz pusei balsstiesīgo pilsoņu, tas ir, vairāk nekā 700 000 cilvēku. Referendums būs noticis, ja arī netiks savākts nepieciešamais balsu skaits.
"Aizejot uz referendumu un nobalsojot "pret", cilvēki parādīs savu attieksmi. Es piekrītu eksprezidentei Vairai Vīķei Freibergai, ka uz referendumu ir jāiet un sava attieksme ir jāpauž. Beidzot ir jākļūst politiski aktīviem, jo tikai tā mēs varam izteikt savu gribu. Tie, kas parakstījās "par" novembrī, jau parādīja savu nostāju, tagad mums, pārējiem, droši vien jāparāda nostāja no savas puses. Tie, kas uz referendumu neies, parādīs to, ka viņiem ir vienalga," uzskata V.Kravale.


Viņa skaidro, ka referendums, piemēram, var izgāzties tad, ja tiek atklātas nelikumības un pārkāpumi, un ja, piemēram, tiesa atzīst rezultātus par spēkā neesošiem, tad varētu būt arī tāda iespēja, ka tautas nobalsošana var tikt rīkota vēlreiz.


Konkrēts datums, kad notiks referendums, vēl nav zināms, taču atsevišķos masu saziņas līdzekļos parādās, ka tas varētu būt 18.februāris.

 

Eksprezidenti aicina doties uz referendumu

Laikraksts "Diena" raksta, ka bijušie prezidenti aicina doties uz referendumu, savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš ieņēmis noraidošu nostāju - uz referendumu par krievu valodas oficiālo statusu nevajag iet. Viņš domā, ka daudz efektīvāka darbība būs tad, kad katrs, kurš ir par latviešu valodu, parastā sarunā mēģinātu pārliecināt vismaz vienu, kuram pret to ir kādi iebildumi.


Vaira Vīķe Freiberga uzskata, ka katra atbildīga pilsoņa pienākums ir piedalīties referendumā un šajā gadījumā balsot "pret". Guntis Ulmanis norāda, ka šāds referendums principāli nav vajadzīgs, bet, ja nu tam jānotiek, tad cilvēkiem ir jāiet un jāpiedalās, lai paustu savu attieksmi. Viņš balsos "pret". Arī Valdis Zatlers ir pārliecināts, ka ikviena Latvijas pilsoņa pienākums ir tajā piedalīties un paust savu nostāju, balsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.


Politologs Andris Sprūds "Dienai" norāda, ja 200 000 nobalsos "par", bet miljons "pret", šis jautājums uz gadu desmitiem pazudīs no darba kārtības.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas