Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Reorganizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu

Veicot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) teritoriālo reorganizāciju, no 1.jūnija tiešā pakļautībā VUGD priekšniekam tiks izveidotas piecas dienesta teritoriālās struktūrvienības un optimizētas 68 štata vietas.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere informē, ka šādas pārmaiņas nolemts veikt, lai labāk organizētu dienesta darbu, ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu. Optimizējot štata vietas, tiek likvidēti, piemēram, tādi amati kā brigādes komandiera vietnieks. Darbs jāatstāj arī vairākiem cilvēkiem, kas veica atbalsta funkcijas, piemēram, grāmatvežiem vai apkopējiem. Tomēr lielākajai daļai kvalificēto darbinieku, kuru amati netiek saglabāti, tiek piedāvātas citas darbavietas dienestā, norāda I.Vetere.


Reorganizācijas rezultātā tiks izveidota VUGD Rīgas reģiona pārvalde, Vidzemes reģiona brigāde, kas tiks izvietota Valmierā, Latgales reģiona brigāde, kas būs Daugavpilī, Kurzemes reģiona brigāde, kas būs Liepājā, kā arī Zemgales reģiona brigāde, kas būs Jelgavā. Vidzemes reģiona brigādes priekšnieka Jāņa Skrastiņa tiešā pakļautībā atradīsies arī Gulbenes daļa (to turpinās vadīt Vijārs Griķis). Vidzemes reģionā ietilps arī Valmieras daļa ar Rūjienas un Mazsalacas posteņiem, Valkas daļa, kuras pakļautībā ir Smiltenes un Strenču posteņi, Alūksnes daļa ar Apes posteni, Cēsu daļa ar Jaunpiebalgas posteni, Limbažu daļa ar Alojas un Salacgrīvas posteņiem, kā arī Madonas daļa ar Ērgļu, Varakļānu, Lubānas un Cesvaines posteņiem.


VUGD Vidzemes reģiona brigādes priekšnieks J.Skrastiņš norāda, ka šīs pārmaiņas ir vērstas uz to, lai, ieekonomējot finanšu līdzekļus, iedzīvotāji nejustu palīdzības iespējamības samazinājumu. “Operatīvajiem darbiniekiem un vadības cilvēkiem nekas nemainīsies, mainīsies tikai finansējuma apgādes sistēma – tiek centralizēta grāmatvedība, kā arī lietvedība. Cilvēkiem nevajadzētu izjust nekādas izmaiņas – palīdzība viņiem tiks sniegta tāpat kā līdz šim,” norāda J.Skrastiņš.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas