Rīt, 6.janvārī, – Zvaigznes diena

Rīt Zvaigznes dienas dievkalpojums Gulbenes katoļu baznīcā sāksies pulksten 11.00, luterāņu baznīcā - pulksten 18.00.

Katoļi raksta uz durvīm "Katoļu baznīcā šajā dienā svētī cēlmetālus no zelta un sudraba - krustiņus, gredzenus, citas rotaslietas. Svētīšana notiek dievkalpojuma beigās. Cilvēki tur rokās savas rotas un tās tiek svētītas. Šajā dienā katoļu baznīcā svētī arī vīraku un krītu," "Dzirkstelei" stāsta Gulbenes katoļu draudzes priesteris Vjačeslavs Bogdanovs.

 

Viņš stāsta, ka pēc dievkalpojuma ar svētīto krītu cilvēki uz savu māju durvīm raksta trīs burtus - KMB. Tie atbilst trīs gudro vārdu pirmajam burtam: Kaspars, Melhiors un Baltazars. Tāpat raksta vēl kārtējo gadskaitli. Šajā gadījumā - 2009. "Tas ir apliecinājums uz ārieni, ka aiz šīm durvīm dzīvo kristieši," saka V.Bogdanovs. Veidot šādus uzrakstus esot tipiska Austrumeiropas tradīcija katoļu vidū.

 

Luterāņi pāriet uz zaļo krāsu

Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Māris Sarma "Dzirkstelei" stāsta, ka Zvaigznes dienas dievkalpojumā tikšot iesvētīts baznīcā šajā liturģiskajā gadā lietojamais ūdens. Tāda tradīcija ir sena. Citās baznīcās kristieši saņem svētību uz baznīcu līdzi nestajam ūdenim. Taču Gulbenē luterāņiem tādas tradīcijas nav.

 

"Ar Zvaigznes dienu liturģiskā baltā svētku krāsa tiek nomainīta pret zaļo. Tā būs spēkā līdz pat Pelnu dienai - 25.februārim. Tā iezīmēs ciešanu laika violeto krāsu, kas būs spēkā līdz Lieldienām - 12.aprīlim -, kad atkal liturģiskā krāsa būs baltā. Zaļā krāsa ir liturģiskā baznīcas gada pamata krāsa. Tā ir vīnogu lapu, dzīvības krāsa. Tā ikdienā mums ir visapkārt. Kristus saka - "es esmu vīna koks, jūs mani zari". Zaļā ir Kristus dzīvības krāsa. 31.maijā ar Vasarsvētki iezīmēs liturģisko sarkano krāsu, kad darbojas Svētais gars. Sarkanā krāsa pavadīs arī Trīsvienības svētkus 7.jūnijā. Tālāk būsim zaļi līdz par Mūžības Svētdienai 22.novembrī, kad beidzas liturģiskais gads. Ar pirmo adventi 29.novembrī violetā krāsa iezīmēs baznīcas 2010.gadu," saka M.Sarma.

 

Vai zini, ka....

* Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums. Zvaigznes dienu sauc arī par Triju (Treju) ķēniņu dienu, Trijkungu (Trejkungu) dienu, arī par Atspīdēšanu un Epifāniju, par Kunga parādīšanas dienu. Šajā dienā trīs Austrumu gudrie ir atnākuši uz Betlēmi pie jaunpiedzimušā Kristus bērniņa. Visiem šiem nosaukumiem ir viens saturs - mēs atceramies Betlēmes zvaigzni, kas spīdēja laikā, kad piedzima Kristus.

 

* Zvaigznes dienas izcelsme saistāma arī ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un Dievu Dievs.


* Zvaigznes dienā daudz uzmanības tiek veltīts aizsardzībai pret ļauniem gariem un lietuvēniem. Krustus un lietuvēna krustus - piecstaru zvaigzni - velk ne vien uz durvīm, bet arī uz logu slēģiem, stenderēm, uz dažādiem priekšmetiem un pat cits citam uz muguras.
Ticējumi vēsta: ja Trejkungu dienā saule spīd visu dienu, tad tai gadā kara nebūs. Savukārt, ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks. Auksta Zvaigznes diena liecina, ka arī ap Miķeļiem (29.septembrī) būs auksti. Tiek uzskatīts, ka sapņi, kurus redz no Ziemsvētkiem līdz Zvaigznes dienai, noteikti piepildās.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas