Sabiedrībai jādiskutē par siltumapgādes stratēģiju Gulbenē

Mārtiņš Kokars: "Kādam gribas nopelnīt ar sašķidrinātās gāzes palīdzību."

"Satrauc gāzes katla iegādes un transportēšanas izmaksas. Vēl nav zināms, cik maksās sašķidrinātā gāze. Viens ir nosaukt gāzes cenu, kāda tā ir Krievijā. Bet cik tā maksās, kad tiks atvesta līdz katlam Gulbenē? Tā būs daudz lielāka cena! Interesanti, kas piegādās sašķidrināto gāzi? Vai konkursa nebūs? Interesanti. Manuprāt, kāds ir ieinteresēts. Kādam gribas nopelnīt. Tieši ar gāzes palīdzību," "Dzirkstelei" saka Gulbenes Nevalstisko organizāciju centra un patērētāju interešu aizsardzības vietējā kluba vadītājs Mārtiņš Kokars.

Viņaprāt, tā ir nepiedodama situācija, kas neliecina par demokrātiju Gulbenē. Turklāt runa ir gan par siltuma tarifa gaidāmo palielinājumu, gan par to, cik droši var justies gulbenieši, ka centralizētā siltuma sabiedriskajos objektos un mājokļos nepietrūks.

M.Kokara viedoklis ir kompetents, jo viņš savulaik daudzus gadus vadīja siltumapgādi Gulbenē un ilgstoši bija arī pašvaldības priekšsēdētājs.

Apšauba gāzes katla nepieciešamību

"Sašķidrinātā gāze ir starp dārgākajiem kurināmajiem. Ideja par gāzes katlu manā skatījumā ir apšaubāma. Pašvaldība tiek nostādīta ķīlnieka lomā: citas iespējas nav, ir vajadzīgs gāzes katls. Manā skatījumā - tā ir mākslīgi radīta situācija," saka M.Kokars.

Viņš atgādina, ka siltumapgāde ir sabiedrisks pakalpojums, tāpēc pašvaldībai un iedzīvotājiem ir jābūt skaidrai stratēģijai: uz ko mēs ejam.

"Pašvaldības pienākums ir nodrošināt, lai būtu siltumapgāde. Tas nenozīmē, ka pašvaldībai jākurina. Tas arī nenozīmē, ka ar apkuri var mētāties. Tarifs skar sabiedrisko sektoru. Vajadzīgs lētākais piedāvājums," saka M.Kokars.

Bija jāpadomā par rezerves variantiem

"Energoresursu krīze notiek, un tās cenas krasi mainās apmēram reizi 20 gados. Agrāk šķelda bija lētākais kurināmais. Tagad tās cena sāk līdzināties citu kurināmo izejvielu cenām," saka M.Kokars.

Pēc viņa domām, vienmēr jāpatur prātā, ka situācija var mainīties un jābūt gataviem citu energoresursu izmantošanai.

M.Kokars atzīst, ka centrālapkurei Gulbenē ir pieslēgti jauni objekti "aiz pilsētas stadiona", bet siltumapgādes jaudas, ja ticēt "Vidzemes enerģijai", pēdējos gados ir gājušas mazumā. Nav informācijas par Nākotnes ielas katlumājas tagadējo stāvokli.


"Ja runājam par Vecgulbenes muižas ēku pieslēgšanu centrālapkurei, ir rezerves variants. Pie Nevalstisko organizāciju centra ir divi katli, kas nodrošina siltumu un var vēl papildus dot siltumu citām ēkām. Tur ir vieta vēl viena katla izvietošanai," saka M.Kokars.

Jauna katlumāja darbosies vienu mēnesi gadā?

"Celt vai necelt katlumāju, izmantot sašķidrināmo gāzi kā Gulbenei jaunu kurināmā veidu, vai neizmantot? Tie ir stratēģija. Tur bija vajadzīga sabiedriskā apspriešana. Bija vajadzīga diskusija," uzskata M.Kokars.

Par iecerēto jauno, ar šķeldu kurināmo katlumāju viņš domā tā: "Tā nestrādās vairāk par vienu mēnesi gadā. Līdz - 15 grādu āra temperatūrai pietiek ar esošo katlumāju jaudu. Ja paskaitām, cik dienu gadā Gulbenē gaisa temperatūra mēdz būt zemāka? Diezin vai mēnesis gadā sanāks. Pagājušajā apkures sezonā pat mēnesis nesanāca."

Regulatoram izdevīgs lielāks tarifs

"Pagaidām nav bijis iespēju iepazīties ar regulatoram piesūtītā jaunā Gulbenes siltuma tarifa aprēķiniem. Jāskatās uz aprēķiniem kopumā. Nezinot komentēt grūti," saka M.Kokars, kas savulaik ilgstoši ir darbojies energoregulēšanas padomē.

Tagad šīs padomes funkcijas veic Sabiedrisko pakalpojumu regulators.

"Regulators ir ieinteresēts apstiprināt pēc iespējas augstāku tarifu, jo automātiski pats saņem vairāk naudas, zināms procents no tarifa papildina regulatora ieņēmumus. Pērn regulators nopelnījis divus miljonus latu. Šogad plānots saņemt jau trīs miljonus latu. Savukārt agrākās energoresursu padomes budžets bija pārdesmit tūkstoši latu. Viss bija kārtībā," savu viedokli pauž M.Kokars.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas