Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeimas vēlēšanas: “Latvijas Reģionu Apvienība” grib piesaistīt ar kandidātiem no novadiem

“Latvijas Reģionu Apvienība” ir centriska politiska apvienība. Tā dibināta 2014.gadā, un tās sastāvā ir trīs partijas - “Reģionu alianse”, “Vidzemes partija” un “Ogres novadam”.

Apvienība ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Edvarda Smiltēna vadīto politisko organizāciju “Sabiedrība Centriskai Politikai”, kā arī biedrību “Latgolys spāks” un biedrību “Liepājniekiem”. “Latvijas Reģionu Apvienības” valdes priekšsēdētāja ir 12.Saeimas deputāte 56 gadus vecā Nellija Kleinberga, kura 13.Saeimas vēlēšanās nekandidē. Zīmīgi, ka vēl pavasarī apvienības viens no līderiem bija 46 gadus vecais bijušais profesionālais basketbolists un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, tagadējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars. Viņš pēkšņi izvēlējās iestāties partijā “Latvijas attīstībai” un 13.Saeimas vēlēšanās kandidē no “Attīstībai/Par”.  

Izceļas, nosaucot vārdā problēmas
Savā priekšvēlēšanu programmā “Latvijas Reģionu Apvienība” nosauc un iztirzā piecas prioritātes: par līdzvērtīgu izaugsmi visos Latvijas reģionos; par efektīvu valsts pārvaldi un politiķu personisko atbildību; par dzīves līmeņa paaugstināšanos; par drošību Latvijā; par uzticības atjaunošanu valstij un sabiedrības iesaisti.

“Latvijas Reģionu Apvienība” 13.Saeimas priekšvēlēšanu laikā tautā sadzirdēta, pirmkārt, tāpēc, ka tās pārstāvji vairākkārt uzsvēruši: akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. Portāls “Pietiek.com” norādījis, ka apvienības cilvēki  par to runājuši jau kopš pagājušā gada un to ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole. Revīzijā konstatēts - tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, taču nevar apgalvot, ka  ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses. Portāls “Rebaltica.lv” izpētījis, ka vairums šīs apvienības priekšvēlēšanas reklāmu ir saturiski līdzīgas – attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidāts stāsta vai nu par iemesliem kandidēt, vai par paveikto līdz šim. Reklāmās minēta partijas cīņa pret ātrajiem kredītiem, tā iestājas par dzēriena iepakojuma depozīta sistēmu ieviešanu un nosoda neefektīvo “AirBaltic” darbību. Pēc “Rebaltica.lv” domām, “Latvijas Reģionu Apvienība” ir tendēta uz vēlētājiem Latvijas lielajās pilsētas.

20.septembrī Saeimā trešajā - galīgajā - lasījumā, 80 deputātiem balsojot par, tika atbalstīti “Latvijas Reģionu Apvienības” virzītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Pēc apvienības iniciatīvas apturēta naudas izšķērdēšana, kas līdz šim notikusi caur publiskajiem iepirkumiem, paredzot lielāku kontroli valsts un pašvaldību iestāžu Iepirkumu komisiju darbā. Pieņemtie grozījumi izslēdz iespēju par uzvarētāju iepirkumos atzīt to pretendentu, kura piedāvājums bijis vairākkārt dārgāks nekā sākotnējā paredzamā līgumcena.
“Latvijas Reģionu Apvienības” ministru prezidenta amata kandidāts ir 34 gadus vecais Saeimas deputāts E.Smiltēns, kuram ir profesionālā maģistra grāds tiesību zinātnē. Viņš ir arī apvienības Vidzemes saraksta līderis Saeimas vēlēšanām. Septembra sākumā “Dzirkstele” elektroniski sazinājās ar viņu, lūdzot atbildēt uz dažiem jautājumiem saistībā ar kandidēšanu. E.Smiltēns atsaucās, solīja rakstiski sagatavot atbildes, bet to neizpildīja un vēlāk uz atgādinājumiem un atkārtotiem lūgumiem vairs neatsaucās. No viņa privātā “Facebook.com” profila redzams, ka viņš samērā aktīvi publisko savas politiskās aktivitātes.

25.septembrī viņš bija publicējis tiešraidi no Saeimas komisijas sēdes, kurā būtu bijis jāpieņem galīgie lēmumi par ātro kredītu ierobežojumiem. Aizņēmumi nav sveša tēma arī viņam pašam. Saskaņā ar Centrālajai vēlēšanu komisijai sniegto informāciju E.Smiltēna parādsaistības veido 117 037 eiro. “Delfi.lv” atgādina, ka 2016.gada jūnijā, vēl būdams “Vienotības” biedrs, E.Smiltēns bija paziņoja, ka ir gatavs kļūt par premjerministru. Viņa kā premjera trīs prioritātes būtu izglītība, eksports un investīcijas, kā arī drošība, kas turpmāko gadu laikā aktualitāti nezaudēs, tolaik pauda pats politiķis.

Kandidātu sarakstā – cilvēki no reģioniem
Gaidāmajām vēlēšanām apvienība piedāvā deputātu kandidātus kopumā ar 114 uzvārdiem, daļa no kuriem atkārtojas: divi Bites Zemgalē, divi Kleinbergi Kurzemē, divi Ozoli Zemgalē un Rīgā. Sakritība vai ģimeņu iesaistīšana politikā? Starp Vidzemes deputātu kandidātiem ir arī tikai viens Caunītis. Tas ir 47 gadus vecais Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, kuram ir mežsaimniecības inženiera izglītība. Starp “Latvijas Reģionu Apvienības” deputātu kandidātiem visos reģionos ir 12.Saeimas deputāti, kā arī samērā daudz dažāda līmeņa pašvaldību darbinieku un reģionos strādājošo. Piemēram, Vidzemes sarakstā ir arī 49 gadus vecais Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, 63 gadus vecais Vidzemes invalīdu biedrības priekšsēdētājs Jāzeps Janiševs, 46 gadus vecais Saulkrastu novada domes deputāts Normunds Līcis, Garkalnes novada domes deputāti 36 gadus vecā Sigita Luksa-Sigate un 61 gadu vecais Pēteris Salenieks, 32 gadus vecais Lielvārdes novada domes deputāts Jānis Mazitāns, 32 gadus vecais ģimenes ārsts Māris Nātra no Valkas, 21 gadu vecais Brīvzemnieku pagasta Puikules tautas nama vadītājs Rūdolfs Pelēkais, 59 gadus vecais akciju sabiedrības “Brīvais vilnis” izpilddirektors Māris Trankalis, 38 gadus vecais Ogres tehnikuma skolotājs Dmitrijs Usins, 44 gadus vecais Ķekavas novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks Valts Variks, 66 gadus vecais Vidzemes augstskolas docents Valdis Zaķis un 52 gadus vecā Baldones mūzikas pamatskolas direktore Dace Žuka.

Gulbenes novadam jābūt reģionālās attīstības centram

Andis Caunītis

Kā redzat Gulbenes un novada nākotni? Atbild “Latvijas Reģionu Apvienības” 13.Saeimas Vidzemes deputātu kandidātu saraksta dalībnieks Andis Caunītis:

- Mūsu apvienība ir veidota gan no reģionālajām partijām, gan sabiedriskajām organizācijām, kurās ir aktīvi cilvēki, kas strādā ikdienā Latvijas reģionos  pašvaldībās, ir pieredzējuši prasmīgi profesionāļi, ir savas jomas vai aroda meistari. Visus vieno priekšlikumi un rīcības plāns par Latvijas izaugsmi un Latvijas reģionu attīstību.

Kas mainīsies Gulbenes novadā, ja “Latvijas Reģionu Apvienībai” būs iespējas strādāt valdībā un parlamentā? Gulbenes novads ir jāveido un jāstiprina kā reģionālais attīstības centrs, kā tas ir paredzēts plānošanas dokumentos. Jāpārtrauc valsts iestāžu (nodaļu) pārcelšanas no Gulbenes uz citiem novadiem, kas nav reģionālie attīstības centri, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests. Tas pats attiecināms arī uz valsts uzņēmumiem, valsts kapitālsabiedrībām; “Latvenergo”, “Valsts autoceļu uzturētājs”, kam savas reģionālās nodaļas būtu jāizvieto pēc valsts plānošanas dokumentiem noteiktajos reģionālajos attīstības centros, un tad izbeigtos šo valsts iestāžu un dienestu raibais kartējums, veidojot savus centrus un darbības robežas. Gulbenei ir svarīga ceļu infrastruktūras sakārtošana, sen solītie melnie ceļa segumi no pagastu centriem uz novada centru un, protams, arī labākas dzelzceļa satiksmes iespējas, īpaši kravu pārvadājumiem.
Ja vēl pirms desmit gadiem Tieslietu ministriju interesēja apbūves gabals Gulbenē jauna tiesu nama būvniecībai, tad tagad tā vairs nav aktualitāte. Gulbeni kā par ražošanas uzņēmumu būvniecības un attīstības vietu neizvēlas arī iztrūkstošā dabasgāzes vada dēļ. Gulbenes novads pagaidām nav ietverts to pašvaldību lokā, kurām atbalstītu jauna dzīvojamā fonda būvniecību, kaut gan arī Gulbenes novadā, piemēram, Lizuma pagastā, notiek strauja uzņēmējdarbības attīstība un trūkst dzīvojamās platības.  

Tas viss jārisina valstiskā, politiskā līmenī, un šos jautājumus nevar izlemt un ietekmēt uz vietas pašvaldībā. Ir svarīgi, kā notiek valsts plānošanas dokumentu sagatavošana un tālāk šo dokumentu realizācija dzīvē, kāda loma un ietekme būs Vidzemes plānošanas reģionam. Visi šie jautājumi būs nākamās Saeimas un Ministru kabineta darba kārtībā. Tikai vēlētāju ziņā ir izlemt, kam uzticēties un kam deleģēt šīs lemšanas tiesības gan par Gulbenes novada, gan par visas Latvijas plānveida un ilgtermiņa attīstību un izaugsmi.


Tie paši, bet citādi?

Mārīte Dzene, žurnāliste

Lai gan vēl vērtēju, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, jau tagad droši varu teikt, ka “Latvijas Reģionu Apvienības” saraksts tas nebūs. Saraksta līderis Eduards Smiltēns līdz šim sevi ir apliecinājis ar gudru runāšanu un ambīcijām. Varbūt kļūdos, bet nezinu neko, ko viņš būtu izdarījis vai panācis. Nav arī informācijas, ka Saeimas deputāts būtu ieklausījies vai mēģinājis izzināt vēlētāju viedokli, lai izlemtu, vai ir pareizi atstāt partiju “Vienotība”, ja deputāta mandātu ir saņēmis kā tās biedrs. Turklāt tika veidota jauna vairāku partiju un deputātu apvienība. Vai patiešām Latvijā ir vēl tik maz partiju, ka nevienā nevar atrast domubiedrus? Lai arī kāds būtu skaidrojums, mērķis ir apšaubāms. Varētu atbalstīt vienīgi vēlmi apvienot politiskos spēkus. Pozitīvi, ka sarakstā ir kandidāti no reģioniem. Ne tikai no Gulbenes, bet arī no Rūjienas, Garkalnes, Lielvārdes, Saulkrastiem, Baldones un citām vietām. Diemžēl tā vairāk ir izkārtne, jo diez vai kāds no šiem kandidātiem iekļūs Saeimā. Ir skaidrs, ka visas likmes ir liktas uz jau esošajiem Saeimas deputātiem, kas seko E.Smiltēnam: Arvīds Platpers, kurš ir brīnišķīgs koru diriģents, Varis Krūmiņš un Jānis Ruks, par kuru aktivitātēm ir maz informācijas.


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas