Sausuma dēļ cieš graudu un zālāju ražība 6

Ilgstoši karstais un sausais laiks, kas priecē atpūtniekus, rada zaudējumus lauksaimniekiem. Jau tagad var teikt, ka būs samazināta graudu raža un lopbarībai novāktā zāles masa. Augstās temperatūras ietekmē attīstīties steidz visi augi.

“Agrāk nekā ierasts savārpojuši ziemāji, vietām jau rudzi zied. Ziemāju raža būs mazāka, bet tas nebūs katastrofāli. Problēmas ir vasarājiem, jo sausums pasliktina to spēju uzņemt barības vielas no augsnes. Pašlaik procentuāli grūti pateikt, cik lielā mērā tas ietekmēs ražību, bet, manuprāt, vasarāji jau 30 procentus ir zaudējuši no iespējamās ražas. Vēlāk sētie graudaugi var zaudēt pat pusi, bet agrāk sētie graudaugi izskatās labāk. Vēlie sējumi ir dīguši nevienmērīgi un arī attīstās nepietiekami,” vērtē Gulbenes konsultāciju biroja vadītāja augkopības speciāliste Inga Freimane.

Gaida lietu – glābēju
Ir lauksaimnieki, kuri sausuma dēļ ir pārtraukuši griķu sēju. Daži vasarājiem paredzēto zemi atstāja atmatā, paredzot tajā sēt ziemājus.

I.Freimane atzīst, ka tas ir prātīgs lēmums, jo vasarāji pret sausumu ir jutīga kultūra. “Sevišķi cerošanas laikā augiem ir vajadzīgs mitrums - apmēram puse no tā, ko augi patērē. Šobrīd to nevar saņemt,” norāda I.Freimane.

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņakalns” saimnieks Andris Gargurnis nevēlas prognozēt, cik liela varētu būt sausuma ietekme uz vasarāju ražību. Viņš norāda, ka arī ar agru graudaugu sēju var gan pazaudēt, gan iegūt.

“Mūsu saimniecībā iesēja agri, bet, kā būs, to vēl nevar paredzēt. Stiebri jau ir diezgan lieli, tajos ir vārpu aizmetņi. Ja tie izkaltīs, tad būs zaudējumi ar visu agro sēju. Savukārt rapsis vāji dīgst, un tas, protams, ir slikti. Galgauskā nedaudz uzrasināja lietus, bet tas ir stipri par maz. Caur lapām kaut kas nedaudz tika, tāpēc jāpriecājas arī par to. Ja kārtīgi nolīs, tad tas būs kaut kāds glābiņš,” spriež A.Gargurnis.

Viņš atzīst, ka sevišķa optimisma par gaidāmo ražu nav. Grūtības ir arī ar virsmēslojumu, bez kura ir apgrūtināta veģetācija. Ir cerība, ka līdz ar temperatūras samazināšanos un rasas parādīšanos to varēs iestrādāt. “Jebkurā gadījumā raža būs mazāka - tas ir skaidrs. Par cik, to neviens nezina,” saka lauksaimnieks.

Ar lopbarības gatavošanu nesteidzas
Kamolzāli vajadzēja jau nopļaut, atzīst speciāliste. Tai vajadzēja jau būt novāktai un sapresētai, jo kamolzāle ir pāraugusi. Āboliņš sāk pumpuroties, ir jāskatās, kad tas būs sasniedzis gatavību.

“Jācer, ka nopļautajās platībās zelmenis pēc lietus ataugs. Vai gatavot skābbarību vai sienu, katra saimniecība izvēlas pēc vajadzības. Apsviedīgi saimnieki jau nedēļu gatavo lopbarību, jo ir skaidrs, ka zāles masa lielāka nebūs. Turklāt samazinās zāles vērtība, līdzko sāk ziedēt,” saka I.Freimane.

Viņa iesaka regulēt pļaušanas augstumu, lai mazinātu risku, ka zāle var izdegt. Tomēr no tās pilnībā izvairīties nevarēs. Tiesa, daudzgadīgām zālēm nedraud iznīkšana, jo tās atjaunojas.

Lejasciema SIA “GB Kalnāji” saimniece Ruta Brekte stāsta, ka lopbarību vairāk nekā 100 liellopiem vēl negatavo.

“Ja tagad ātri visu nopļausim, tad lopiem nebūs ganību. Ir paredzēts sagatavot 600 rulonus skābsiena un 900 rulonus siena. Pagājušajā gadā bija sagatavota ļoti laba barība, tāpēc ceram, ka šogad nebūs sliktāka. Tiesa, ir jārēķinās, ka zāles masa ir stipri mazāka,” saka R.Brekte.

Viņa norāda, ka saimniecības zemes platībās nav ātro zālāju, toties ir lucerna un āboliņš, kas vēl var pagaidīt līdz Jāņiem, bet otru pļāvumu var iegūt augusta beigās. Saimniece uzskata, ka lopbarības dēļ nav pamata satraukumam.

“Izbrauksim un apskatīsim dabiskās ganības un pļavas. Tiesa, ganībās ar zāli ir pašvaki. No pirmdienas lietus mums netika ne pile, tas nozīmē, ka ganībās lopiem ūdens būs jāpieved mucā. Līdz šim govis varēja dzert no grāvjiem, bet tagad tie ir izžuvuši,” norāda R.Brekte. Viņā atzīst, ka sausums prasa papildu ieguldījumus un darbu.

Rudenī lopbarība būs dārgāka
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norāda, ka sevišķi sausums ietekmē Kurzemes laukus, jo tur lietus nav lijis kopš maija sākuma.

“Var teikt, ka sausums vairāk vai mazāk ir jūtams visā Latvijā. Vasarāji vāji attīstās, savukārt ziemājiem būs sīkāki graudi. Rapsis, pupas un zirņi karstumā strauji nozied, neizveidojas visas pākstis. Tas nozīmē, ka būs lieli zudumi: vasarājiem - lielāki, ziemājiem – mazāki. Rudzu ziedēšana liecina, ka viss karstuma dēļ notiek ātrāk nekā ierasts. Tātad arī labības kulšanu varēs sākt agrāk. Tiesa, īsāks veģetācijas periods liecina, ka graudi būs sīki un raža būs mazāka,” uzsver O.Balodis.

Viņš salīdzina, ka pagājušajā gadā mitrajos laika apstākļos ražas bija ļoti labas. Tagad ir pretēji – karsts un sauss, tāpēc viss notiek pārāk ātri.

“Kur nopļauta zāle, tās masa ir ļoti maza, turklāt arī pēc nokrišņiem atāls būs vājš. Tas liecina, ka lopbarība rudenī varētu būt dārga,” spriež speciālists. O.Balodis uzsver, ka tomēr nevajadzētu gaidīt, ka zāle vēl augs. Tā tiek zaudēta lopbarības kvalitāte, kas pašlaik ir laba.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

Atkal prasīs atbalstīt nabadziņus!!!???
Braukā ar džipiem un vēl nav kauna prasīt no citu kabatas!

pirms 3 gadiem, 2018.06.07 21:14

vaimanātāji

Sāk jau vaidēt ,ka tagad par sausu,pērn par slapju un tā mūždien.Un tik nauda ripo kontos.

pirms 3 gadiem, 2018.06.08 07:04

janka

Stasiks jau droši vien ir pieteicies kompensācijai!

pirms 3 gadiem, 2018.06.08 10:11

putnu vērotājs

Apsprāgs daļa stārķu,tiem galīgi nav ko ēst.

pirms 3 gadiem, 2018.06.08 08:03

Braļuka un pšeks

Lietuva un Polija pabaros visus.

pirms 3 gadiem, 2018.06.08 10:07

babans

Pļaujiet pagājušā gada pārmitrās pļavas kamēr nav sācis līt (nāksies atkal čīkstēt). Tur zāle tāda, ka maz neliekas. Nav ko pa kalna galu smilgām degvielu tērēt. Ar sējumiem švakāk - kur iesēts tur iesēts.

pirms 3 gadiem, 2018.06.12 18:31

Vietējās ziņas