Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Seminārā pārrunā par nepieciešamību sakārtot esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas

Vidzemē procentuāli ir vieni no lielākajiem siltuma zudumiem tīklos, kas liecina par nepieciešamību sakārtot esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. 6. novembrī Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”, vienuviet pulcējot vairāk nekā 60 pasākuma dalībniekus - Vidzemes un citu reģionu pašvaldību pārstāvjus, siltumapgādes uzņēmumus, nekustamo īpašumu apsaimniekotājus un citus interesentus. Par to informē Vidzemes plānošanas reģiona  sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte.

"Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā Vidzemes reģionā zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos sasniedz līdz pat 15%, kas ir otrs lielākais rādītājs aiz Latgales reģiona – 17,9%. Dati liecina, ka procentuāli mazākie siltuma zudumi tīklos ir Pierīgas reģionā – 10,1%. Nereti siltuma zudumi liecina par novecojušām inženierkomunikācijām un nepieciešamību ne tikai zemē ieraktās caurules nomainīt uz jaunām, bet arī izvērtēt esošo centralizēto siltumapgādes sistēmu kopumā un apzināt nepieciešamos pasākumus, lai paaugstinātu tās energoefektivitāti. Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi ir viens no veidiem, kā sakārtot esošos tīklus, samazinot siltuma zudumus un integrējot atjaunojamos energoresursus," norāda B.Norberte.

Semināra dalībnieki dalījās pieredzē par pašreizējo situāciju centralizētā siltumapgādē Latvijā, kā arī vērsa uzmanību uz nākotnes izaicinājumiem, pārejot uz 4. paaudzes centralizēto siltumapgādi jeb zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi.

Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde nav tikai zemākas temperatūras tīklos, bet arī iespēja integrēt sistēmā atjaunojamos energoresursus. Arī Gulbenes novada pašvaldības energopārvaldnieks Sandis Kalniņš iepazīstināja semināra dalībniekus ar zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas pilotprojektu Beļavas ciemā. “LowTEMP” projekta ietvaros Beļavas ciemā šoruden tika pārbūvēti centralizētās siltumapgādes tīkli un izbūvēta jauna katlu māja. S.Kalniņš uzsvēra, ka “viens no izaicinājumiem ir nodrošināt zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi divās siltinātajās ēkās trim dažādām patērētāju grupām – pagasta pārvalde, bērnudārzs un tautas nams.”

Vairāk par pilotprojektu Beļavas ciemā lasiet: http://www.gulbene.lv/lv/projekti/aktivie-projekti/306-low1803/5132-belavas-ciema-buve-jaunas-siltumtrases
Lai gan šobrīd ekspertu novērtējums liecina, ka esošajās sistēmās ir iespējams pāriet uz zemāku temperatūras režīmu, nozīmīga loma ir tieši pašvaldību stratēģisko plānu izstrādei, kas paredz ilgtermiņa siltumapgādes sistēmas attīstības plānošanu.

"Tik tikko Vidzemes plānošanas reģionā Attīstības padomes sēdē tika apstiprināti divi attīstības dokumenti enerģētikas jomā - Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Abi dokumenti ietver arī nākotnes scenārijus par centralizētās siltumapgādes attīstību Vidzemē. Tāpat eksperti uzsvēra, ka nav vienas konkrētas metodes par to, kā ieviest zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama detalizēta esošās situācijas izvērtēšana, lai definētu individuālu tehnoloģisko risinājumu," norāda sabiedrisko attiecību speciāliste.
Semināra dalībnieki vērsa uzmanību uz legionelas baktērijas vairošanos, ja siltumtīklos plūdīs zemāka siltumnesēja temperatūra par 50 grādiem. Taču ir vairāki veidi, kā nepieļaut šo baktēriju parādīšanos, piemēram, dezinfekcijas ar UV gaismu, termiskā apstrāde, regulāri paaugstinot ūdens temperatūru siltuma tīklos uz neilgu laiku, membrānu filtrācija un citu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas