Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šengenas zona krustcelēs

ES dalībvalstīm būtu “jāstiprina savstarpēja uzticēšanās Šengenas zonas darbībai,” trešdien pieņemtā rezolūcijā norāda EP deputāti.

Pirmajā ikgadējā ziņojumā par Šengenas zonas (26 valstu vienošanās atcelt kontroli uz savstarpējām robežām) stāvokli analizēta Šengenas noteikumu īstenošana, trūkumu novēršanā panāktais progress, kā arī turpmāk veicamie darbi. Ziņojums tika apstiprināts ar 439 balsīm pret 157, 80 deputātiem atturoties.

Robežkontroles atjaunošana uz iekšējām robežām

EP deputāti nosoda robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām, norādot, ka to radījušas nepilnības kopējā Eiropas patvēruma sistēmā. Viņi uzskata, ka daudzu kontroles pasākumu pagarināšana neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem par to pagarināšanu, nepieciešamību un samērību, un tāpēc ir nelikumīga. Pašlaik sešas valstis turpina robežkontroli: Francija, Austrija, Vācija, Dānija, Zviedrija un Norvēģija.

Veicamie darbi

   * ES līmeņa rīcība, lai novērstu cilvēku bojāeju jūrā;

   * dalībvalstīm efektīvāk jāapkopo informācija un statistika par robežkontrolei atvēlētajiem un pieejamajiem resursiem;

   * dalībvalstīm jānodrošina ātras un iedarbīgas atgriešanas procedūras, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un nodrošinot cilvēciskus un cieņpilnus apstākļus;

   * valstīm būtu jāīsteno citā dalībvalstī jau pieņemts atgriešanas lēmums, nevis jāpieņem jauns lēmums vai jānosūta migrants uz dalībvalsti, no kuras tas ieradies;

   * valstīm būtu jānodrošina atbilstoša infrastruktūra, uzņemšanas un dzīves apstākļi visiem patvēruma meklētājiem, it īpaši ņemot vērā nepavadītu nepilngadīgo un ģimeņu ar nepilngadīgajiem vajadzības;

   * pārveidot vai pielāgot SIS (Šengenas informācijas sistēmu) šādu uzdevumu risināšanai: bērnu aizsardzībai, informācijas apmaiņai par terorismu, informācijas apmaiņai par atgriešanas lēmumiem.

EP deputāti atkārtoti norāda, ka Bulgārija un Rumānija ir gatavas pievienoties Šengenas zonai, un aicina ES Padomi apstiprināt šo valstu pievienošanos.

Viņi arī uzsver, ka pēdējo gadu laikā ES ir veikusi pasākumus Šengenas zonas stiprināšanai - izveidojusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, veicot sistemātiskas pārbaudes uz ārējām robežām, kā arī ieviešot jaunu ieceļošanas un izceļošanas reģistrācijas sistēmu.

Citāts

EP ziņotājs Carlos Coelho (EPP, Portugāle) sacīja: “Šengena nozīmē pārvietošanās brīvību. Tā ir būtiska daļa ES pilsonības. Šis ziņojums pirmo reizi izklāsta Eiropas Parlamenta skatījumu uz situāciju Šengenas zonā. Diemžēl diagnoze nav iepriecinoša. Mūsu ziņa dalībvalstīm: jāievēro visi noteikumi, ne tikai tie, kurus tās vēlas ievērot.”

Pamatinformācija

Tiek lēsts, ka, uz diviem gadiem atceļot Šengenas zonas noteikumu ievērošanu, tiktu radītas 25 līdz 50 miljardus eiro lielas izmaksas. Ja visas valstis nolemtu atjaunot pastāvīgu robežkontroli, 10 gadu laika tiktu radītas 100 - 230 miljardu eiro izmaksas.

Saskaņā ar Transnacionālā institūta (TNI) sniegto informāciju tiek lēsts, ka Eiropas valstis ir uzcēlušas sienas un žogus vairāk nekā 1200 km garumā un to izmaksas ir vismaz EUR 500 miljoni.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas