Siltu laiku gaida ar bažām 3

Valsts meža dienesta darbinieki cer uz slapju pavasari un vasaru
Sniegs laukos un tīrumos jau ir gandrīz nokusis, tādēļ vietām jau var manīt kūlas dedzinātājus. Tas vieš bažas Valsts meža dienesta darbiniekos, jo pavasarī lielākā daļa meža ugunsgrēku izceļas tieši no kūlas dedzināšanas.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš norāda, ka mežu ugunsnedrošais periods, visticamāk, tiks izsludināts aprīļa beigās.

"Pagaidām ir grūti prognozēt, kad tieši tas tiks noteikts. Kurzemē jau šobrīd diezgan spēcīgi tiek dedzināts, bet pie mums, par laimi, tas vēl nenotiek. Atšķirība starp mums un Kurzemi ir ļoti liela. Jāteic, ka arī mūsu virsmežniecības teritorijā starp rajoniem ir krasas atšķirības. Ja Gulbenes un Balvu rajonā uz tīrumiem sniega vairs gandrīz nav, tad Alūksnes rajonā tā vēl ir pat ļoti daudz," saka L.Kļaviņš.

Finansējums krietni sarucis

Mežinieki cer, ka pavasaris un vasara būs samērā slapji - tas būtu viņu glābiņš šajā ekonomiskajā situācijā.

"Finansējums mums ir krietni sarucis, taču, protams, ugunsgrēki tiks dzēsti arī pie šīs pašas nabadzības. Ja apstākļi būs spiedīgi ar uguns dzēšanu, mēģināsim izdalīt kaut kādus līdzekļus papildu darbinieku algošanai, tomēr centīsimies visu, kas vien ir iespējams, darīt pašu spēkiem. Smagums būs jāiznes ugunsdzēsības staciju darbiniekiem, mežsargiem, mežziņiem, protams, arī visiem pārējiem darbiniekiem, kas strādā meža dienestā. Pagaidām vēl netiks algoti arī ugunssargi, visticamāk, torņos būs jākāpj pašiem mežsargiem," secina speciālists.

Pagājušais gads ugunsgrēku ziņā Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā bija samērā mierīgs. Virsmežniecības teritorijā tika reģistrēti 26 ugunsgrēki un izdega 9,3 hektāri. Gulbenes rajonā pērn reģistrēti 9 ugunsgrēki, kuros izdega 1,03 hektāri.

"Negribētos, lai šogad atkārtojas 2006.gads, kad virsmežniecības teritorijā izdega gandrīz 260 hektāri meža. Es uzskatu, ka viss ir atkarīgs no cilvēku darbības. Šogad mani visvairāk uztrauc ekonomiskā situācija valstī. Ja tiks uzpirktas ogas un sēnes, cilvēki ies mežā, jo vēlēsies nopelnīt naudu, un viņu mežā būs daudz, tad tieši proporcionāli pieaug arī varbūtība, ka būs arī ugunsgrēki. Savukārt pavasarī, protams, lielu ļaunumu nodara kūlas dedzinātāji - nepieskatīta uguns ātri vien var ieskriet arī mežā," saka L.Kļaviņš.

Tehnika ir ļoti veca

Ugunsapsardzības daļas vadītājs norāda, ka, protams, būtu vajadzīga arī jauna tehnika, taču uz to cerēt nevar.

"Ugunsdzēšamās mašīnas ir ļoti vecas. Pērn tās savedām kārtībā, taču arī šogad tās būs jālabo un tas atkal prasīs papildu līdzekļus. Par laimi, pirms pāris gadiem saņēmām astoņas jaunās "Ford Ranger" automašīnas, kas arī ir aprīkotas ar ugunsdzēsības inventāru," stāsta L.Kļaviņš.

Viņš piebilst, ka līdzekļi ir nepieciešami arī ugunsnovērošanas torņu remontam un uzturēšanai.

"Šobrīd tiek cerēts uz Eiropas naudu. Vēlamies Rankā nomainīt veco koka torni pret jaunu metāla - tas ir palicis pēdējais koka tornis, kā arī četrus torņus vēlamies renovēt. Šobrīd tiek veikti izpētes darbi un projektēšana," stāsta L.Kļaviņš.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

He

Lāpītāja, ņem to visu vieglāk! Atceros kā agrāk visi un visur dedzināja, bija forši, tīri lauki, nevis kā tagad..... bet tie kas savas vai citu mājas nosvilina tiešām nav īsti riktīgi.

pirms 11 gadiem, 2009.04.11 21:08

Lāpītāja

Nu kā nav kauna aicināt uz dedzināšanu, it kā bez pelniem nekāda cita mēslojuma vairs pasaulē nebūtu. Un nezinu gan nevienu civilizētu valsti,kur tīšā prātā dedzināšanu iekļautu zemes uzlabošanas programmā un oficiāli propogandētu un piekoptu. Tā izskatās ka mežoņi esam un mežoņi gribam palikt tai Malēnijas kaktā.

pirms 11 gadiem, 2009.04.10 01:39

tik

Mulki, beidzat tacu cinities! Dedziniet pasi un iesakiet citiem dedzinat, tad ari nebus pamestu ugunsgreku bet tiri lauki un gravji! Pelni ir ari labs meslojums zemei. Pamacieties tacu no citam valstim kur ir sausas vasaras!

pirms 11 gadiem, 2009.04.09 19:23

Vietējās ziņas