Sivēni ir uz izķeršanu

Zemnieki uzskata, ka sivēnus un cūkgaļu varēs pārdot vienmēr
Cilvēki atkal vēlas kūtī turēt savu ruksi, vistu un pat govi, tādējādi atgriežoties pie kādreizējā saimniekošanas modeļa laukos, kad visu, kas vajadzīgs savai iztikšanai, izaudzē paši. Tāpēc ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc sivēniem. Daudzviet sivēnmātēm sivēni vēl tikai gaidāmi, bet pēc tiem jau ir izveidojusies rinda.

Pieprasījums pārspēj piedāvājumu "Sivēnus audzēju tikai pa vasaru. Man ir iekārtots aploks, kurā tie mitinās. Cūku skaits ir atkarīgs no tā, cik naudas varu atlicināt sivēnu iegādei, bet šobrīd pat divus sivēnus nav kur nopirkt. Visi jau aizrunāti. Ieliku pat laikrakstā sludinājumu, ka vēlos iegādāties sivēnus. Varbūt kāds atsauksies?" stāsta Lejasciema pagasta iedzīvotājs Valentīns Jefimovs.

 

Galgauskas pagasta zemniece Līksma Markova apliecina, ka sivēni vēl tikai dzims, bet jau ir izveidots to pircēju saraksts.

 

Līgo pagasta lauku attīstības speciāliste Ziedīte Skangale atzīst, ka pieprasījums pēc sivēniem ir liels, bet piedāvājums ļoti mazs, jo savulaik daudzi sivēnmāšu turētāji no sivēnu biznesa atteikušies, uzskatot, ka gaļu ir izdevīgāk pirkt veikalā. Arī viņa aprūpē vairākas sivēnmātes, kuru sivēnus jau gadiem ilgi pārdod saviem klientiem.

 

"Ja pircējiem nākas atteikt, tad man ir citi zināmi cilvēki pagastā, kuri varētu pārdot sivēnus. Savstarpēji sazināmies, lai palīdzētu klientiem," saka Z.Skangale.

 

Viņa labprāt palielinātu sivēnmāšu skaitu, bet tiekot ņemtas vērā to izmitināšanas iespējas īpaši ziemas mēnešos. Rankas pagasta iedzīvotāja Liega Kraukle stāsta, ka pēc kūts nodegšanas ģimene ar cūkkopību vairs nenodarbojoties.

 

"Tomēr cilvēku zvani liecina, ka interese par sivēnu iegādi ir liela, jo visi domā, kā vieglāk pārvarēt krīzi. Arī pati interesējos, kur varētu nopirkt sivēnus, jo esam liela saime un ar to, kas nopērkams veikalā, iztikt nevaram. Varbūt pēc gadiem izdosies uzcelt jaunu kūti un atkal audzēt sivēnmātes," saka L.Kraukle.

 

Atgriežas pie cūkkopības

Dace Samsone no Litenes pagasta stāsta, ka savulaik samazinājusi cūku skaitu, jo izlēmusi pievērsties piena lopkopībai, tomēr pieprasījums pēc sivēniem ir tik ievērojami pieaudzis, ka tikšot pirktas jaunas sivēnmātes. Izvēli atkal par labu cūkām noteikusi arī kavētā nauda par nodoto pienu.

 

"Līdz šim man bija apmēram desmit sivēnmātes. Katrai cūkai gadā ir divi metieni. Ja metienā ir desmit sivēni, tad no sivēnmātes gadā iespējams iegūt 20 sivēnus. Esmu dzirdējusi, ka ir cūku audzētāji, kuri sivēnus pārdod par 50 latiem. Manuprāt, 35 lati būtu cilvēcīga cena. Sivēnus esmu varējusi un arī varēšu pārdot vienmēr, " uzskata D.Samsone.

 

Viņa domā, ka nākotnē varētu apgūt arī cūkgaļas desu gatavošanu, lai tās varētu pārdot.

 

Rīdzinieki audzē cūkas laukos

Stradu pagasta zemnieku saimniecības "Rubeņi" saimnieks Aivars Pabērzs ar cūkkopību nodarbojas daudzus gadus. Viņš stāsta, ka pēc sivēniem pircējiem rindā vajadzējis gaidīt apmēram mēnesi.

 

"Ir cilvēki, kuri paši dzīvo Rīgā, bet viņu vecāki laukos. Ja līdz šim tā nebija, tad tagad pilsētnieki palīdz vecākiem nopirkt sivēnus, lai tos pa vasaru nobarotu un būtu gaļa. Daudzi saka, ka importētā gaļa esot apnikusi," saka A.Pabērzs.

 

Novietnē izmitināti vairāk nekā 200 rukši, starp tiem ir 21 sivēnmāte, tāpēc saimniecība pārdod ne tikai apmēram pusotru mēnesi vecus sivēnus, bet arī gaļu. Saimnieks bilst, ka arī cūkkopība esot saistīta ar izdevumiem. Lai tos samazinātu, saimniecībā audzējot arī graudaugus un citas kultūras, kas tiekot izēdinātas cūkām.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas