Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolēnu darbam vasarā laukos pagaidām atsaucības nav

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina atsaukties saimniekus, kuri vasaras brīvlaikā savā saimniecībā varētu uzņemt strādāt gribošus jauniešus. Pagaidām no Gulbenes novada saimnieku puses atsaucības nav.

“Birojā mēs gaidām ieinteresētos saimniekus, kuri būtu gatavi nodarbināt skolēnus vasaras brīvlaikā, kā arī skolu jauniešus vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kuri būtu gatavi strādāt kādā no saimniecībām. Ja saimniekam ir vēlme nodarbināt jaunieti “pa tiešo”, aicinām atsūtīt uz mūsu biroju saimniecības kontaktinformāciju un darbības jomu, kurā potenciālais darbinieks tiks nodarbināts. Šādā gadījumā savedīsim kopā abas puses. Man nav atbildes, kāpēc šīs atsaucības nav. Varbūt tad, kad skolā būs beidzies mācību gads, saņemsim kādu pieteikumu,” saka Gulbenes biroja uzņēmējdarbības konsultante Aija Supe.

“Paņemt darbā savā lauku saimniecībā skolu jaunieti ir ļoti liela atbildība. Nākas izturēt arī dažādu kontrolējošo iestāžu pārbaudes, piemēram, no Valsts darba inspekcijas puses un tamlīdzīgi. Tas ir bremzējošais faktors. Ieguvums, ņemot darbā skolēnus, nav tik liels kā citi blakus faktori. Protams, skolēnam strādāt pa vasaru kādā veikalā ir citādāk nekā laukos. Vasarā manā saimniecībā strādā pašu darbinieku bērni, kuri visu zina par lauku darbiem. Uzskatu, ka paņemt skolēnus no malas nav tas labākais,” savu rīcību pamato Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis.

Arī Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Priednieki” saimnieks Mārtiņš Upāns bilst, ka ņemt darbā skolēnu ir ārkārtīgi liela atbildība.

“Kamēr paša bērni bija skolas vecumā, viņi strādāja saimniecībā pa vasarām, bet tas ir citādāk nekā ar svešu bērnu. Oficiāli nevienu darbā pa vasaru neesmu formējis, tikai izrādījis saimniecību. Manā saimniecībā nav arī tādas darba specifikas, lai nodarbinātu skolēnu. Ja audzētu dārzeņus, tad varētu runāt par ravēšanu un tamlīdzīgi. Protams, ja kāds ļoti gribētu strādāt pa vasaru, droši vien neatteiktu, bet tā līdz šim nav bijis,” saka M.Upāns.

Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Vanagi” saimniece Ņina Mavrina uzskata, ka skolēniem piemērotākas darba iespējas vasarā ir saimniecībās, kur audzē dārzeņus.

“Mums saimniecībā visi darbi uz lauka tiek paveikti, izmantojot tehniku. Roku darba nav. Arī fermā viss ir mehanizēts. Tagad govis iet ganos, pat mēsli nav jātīra. Es nevaru paņemt darbā saimniecībā skolēnu un viņam neko nemaksāt, jo diemžēl arī piena cena ir maza. Varētu skolēnam uzticēt mazo teliņu dzirdīšanu, bet arī tur ir jābūt pieredzei, jo teļi ir ļoti kaprīzi. Tad man visu laiku ir jāstāv viņam klāt,” atteikšanos no darba iespēju piedāvāšanas skolēniem pamato Ņ.Mavrina.  

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas