Šodien nevar gūt peļņu tūlīt un tagad! 5

Agris Koris: " Nevaru piedot tā saucamajos treknajos gados piekopto politiku."
Uzņēmējs, Tautas partijas biedrs Agris Koris ir pagājis malā no vietējās politikas pēc četru gadu ilga deputāta darba Gulbenes pilsētas domē, vadot tautsaimniecības komiteju. Viņš pat nekandidēja Gulbenes novada domes vēlēšanās. Kāpēc tā? Ko A.Koris dara šobrīd? Par to "Dzirksteles" saruna ar viņu.

- Redzēju jūs Gulbenes novada domes sēdē kā klausītāju. Tātad neesat vienaldzīgs?  

- Zināma atbildība par to, kas sastrādāts pilsētā, guļas arī uz mani. Mani interesē, kas notiks tālāk ar iesāktajiem projektiem pilsētā, kādi būs pilsētas iedzīvotāji ieguvumi vai zaudējumi, apvienojot Gulbenes budžetu ar pagastu budžetiem. Vai no pilsētas maka nauda tiks novirzīta arī laukiem? Apskatot novada deputātu sarakstu, uztrauc tas, ka starp viņiem ir maz pilsētnieku. Vai netiks bremzēta attīstība pilsētā? Tāpēc, ka Tautas partija ir it kā zaudējusi savu vadošo lomu novada domē, es nesaskatu lielu traģēdiju. Zaļo un zemnieku savienība solīja jaunus laikus novadā. Es to redzēju tikai novada domes pirmajā sēdē, kad Sandra Duļbinska tika ievēlēta par pašvaldības vadītāju. Liekas, ar to arī jaunie laiki ir beigušies, jo jau nākamajā jautājumā balsojums pavērsās pavisam ne tā kā bija iecerējusi tā saucamā koalīcija. Domāju, ka vairāk lomu nospēlēja personības. Tā ir viņu darīšana. Par Tautas partiju... Bieži es un citi esam bijuši nemierā ar to, kas tiek darīts valstī, augšā. Esam izteikuši pārmetumus savas partijas cilvēkiem Rīgā. Es Tautas partijai nekādi nevaru piedot tā saucamajos treknajos gados piekopto politiku. Diemžēl tas bija Aigara Kalvīša valdības laiks. Par to esmu izteicies partijas iekšienē. Valsts ierēdņu algas strauji apsteidza algas uzņēmējdarbībā. Tas ir visbīstamākais, kas varēja notikt, jo radīja plaisu starp ražotājiem un valsti. Tika mākslīgi uzpūstas štata vietas.

 

- Ir radīta nelaimīgu cilvēku cilvēku armija, kas štatu samazināšanā paliek bez darba.

 

- Tieši tā. Tas tagad ir blīkšķis. Tur nav vainīga Eiropa un pasaules krīze. A.Kalvīša Ministru Kabineta šķietamā lielība par labā situācijā atstāto valsti, nevienu santīmu neatliekot nebaltai dienai, diemžēl ir viņa kļūda. Par to zināmā mērā bija jāsamaksā arī Tautas partijai Gulbenē, piedaloties novada domes vēlēšanās.

 

- Un tomēr. Kāpēc vairs nekandidējāt šajās vēlēšanās?

 

- Tajā brīdī bija manī tāda žults... Es vairs nevarēju pieņemt Tautas partijas realizēto politiku daudzās jomās. Vairs nevarēju ar pārliecību teikt, ka ceļos un krītu par šo partiju. Arī, būdams pilsētas deputāts, es nejutos komfortabli. Bija sajūta, ka nevaru savas idejas realizēt līdz galam. Kā tautsaimniecības komitejas vadītājs redzēju, cik grūti ir strādāt ar deputātiem, kas ir attālināti no ražošanas, kas visu mūžu ir bijuši ierēdņi kabinetos. Pārliecināt citus par acīmredzamām lietām, tas man likās kā velta spēku izšķiešana. Oponentu akla ietiepšanās, lai tikai runātu pretim, bija savāda. Turklāt pašvaldībā smaguma centrs ir izpildinstitūcija. Tai patiesībā ir vislielākā vara un teikšana. Tāpēc ir svarīgi, kas un kā pārvalda izpildinstitūciju. Jaunajai novada domei ir ļoti nopietni jādomā par to.

 

- Nebūs viegli arī Gulbenes novada domei?


- Redzu, kāda ir izveidojusies jaunā Gulbenes novada dome. Tur vairums ir bijušie pašvaldību vadītāji, kas saprot saimnieciskās lietas, taču viņiem varbūt būs grūti saprast, piemēram, pilsētas problēmas. Ir starp deputātiem daži uzņēmēji. Neapskaužu viņus. Ja kāds domā, ka, esot deputāta statusā, varēs lietas pagriezt sev par labu, neticu! Patiesībā būt deputātam ir smags darbs.

 

- Tātad politika vairs nav jūsu prioritāte.

 

- Mana prioritāte ekonomiskās krīzes laikā ir mans tiešais darbs - SIA "Konto" uzņēmuma vadītāja pienākumi. Šajā biznesā esmu no 1993.gada 16.septembra. Tie ir sirmi mati un beigti nervi. Un ir arī gandarījums par to, kas ir tapis. Domāju, ka man uzņēmuma vadībā jānostrādā vēl vismaz trīs gadi. Tad es būšu atdevis bankai nepilnu miljonu eiro, ko šodien vēl esmu parādā. Ar ko es nodarbošos pēc tam, nezinu. Ceru, ka līdz tam es būšu atradis cilvēku, kam es varētu nodot rokās savu biznesu, kas nebūt nav viegls. Šis cilvēks varētu turpināt manis iesākot biznesu bez kredītsaitībām. Tad varbūt es pievērsīšos kādām citām lietām.

 

- Šovasar uz ilgāku laiku "Konto" darbinieki esot devušies atvaļinājumā?

 

- Šajā brīdī tas ir daļēji piespiedu risinājums. Mūsu galvenie pircēji ir mēbeļu ražotāji Eiropā. Tur diemžēl viņi vasarā - jūlijā, augustā - ir atvaļinājumā. Mēs esam spiesti viņiem pielāgoties, jo šajā brīdī pasūtījumu ir maz. Līdz šim pusgadu uz priekšu zināju, ko ražos "Konto". Tagad varu plānot darbu mēnesim. Jāsaprot, ka ekonomiskās krīzes laikā cilvēki mazāk pērk mēbeles, vairāk - pirmās nepieciešamības preces. Tā tas šodien ir ne tikai Latvijā, arī Eiropā. Varbūt mazāk krīzi jūt Vācijā. Piemēram, ASV šogad "Konto" nevar pārdot neko, kaut citus gadus tur bizness sekmējās. Ne tikai pērk no mums mazāk, arī konkurence ir kļuvusi lielāka. Kokapstrādē ražotājuzņēmumu Eiropā ir daudz. Notiek cenu dempings un ir jāiemācās ražot lētāk. Un te prātā nāk salīdzinājums ar valsts pārvaldi. Kad tur valsts ierēdņiem saka, ka tas pats darbs būs jāveic par mazāku samaksu, viņi saka: "Stop!"

 

- Vai arī "Konto" algas kļuvušas mazākas?

 

- Pie algām šogad klāt neesam ķērušies. Esam optimizējuši ražošanas procesu. Darbinieku skaits ir samazināts nedaudz. Gada sākumā bija 80 strādājošo, tagad ir 75.

 

- Kā izdzīvot kokapstrādes biznesā šajā mainīgajā situācijā?

 

- Kāda garantija, ka pastāvēsim rīt, parīt un aizparīt? Savā nišā meklējam jaunus produktus. Agrāk bija produkti, kurus neražojām. Tagad ražojam visu, kas atbilst mūsu tehnoloģijām. Un tas ļauj izdzīvot. Lai labāk saprastu, teikšu, ka līdz šim ražojumi bija 20 pozīciju, tagad - 100 un vairāk. Tas ir ķimperīgāk, prasa vairāk resursu. Un visu laiku jāplāno, lai pašizmaksa būtu pēc iespējas mazāka. Protams, vairs neiet runa par peļņu. Jānosedz izmaksas un pāri nepaliek praktiski nekas. Tā turpināsies šogad, nākošgad un daļēji arī aiznākamgad - izdzīvošanas režīmā.

 

- Ne visi šodien sabiedrībā ir tam gatavi.

 

- Vajag lielu pacietību. Nedrīkst kaut ko "nolaist" greizi.

 

- Kāpēc Gulbenē tā arī nav izdevies relizēt bieži piesaukt nepieciešamību pēc lielas, jaunas rūpnīcas?


- Atvilkt kādu rūpnīcu uz šejieni? Pirmsākums tomēr ir jāmeklē starpvalstu attiecībās. Valsts prezidenta organizētās ārvalstu vizītes to neveicina. Kādi ir rezultāti? Vai kaut viena rūpnīca ar atvesta uz Latviju?

 

- Ko no Pleskavas mēs esam atveduši uz Gulbeni?

 

- Pleskavā... es esmu piedalījies vienā vizītē. Jā, gulbeniešiem ir draudzības saites ar šo apgabalu. Ja kāds vaicā, vai no Pleskavas uz Gulbeni ir pārvesti kukuļi un dāvanas, tad teikšu, ka nav. Ieguvums nav ar roku sataustāms. Tā kā Krievija ir kaimiņvalsts, attiecības ar pierobežas pašvaldībām ir iestrāde nākotnei. Vienu reizi piedalījos arī pieredzes apmaiņas vizītē uz Poliju. Pēc tam nolēmu turp vairs nebraukt. Sadraudzība ar pļiem gan vērtējama kā vienīgi atpūta. Vai tam jātērē pašvaldības nauda? Lai paliek tikai kultūras un izglītības sakari, cik atļauj budžets. Treknajos gados varēja atļauties vairāk. Tagad tas ir jāpārvērtē.

 

- Pašam tā arī nav izveidojusies ilglaicīgas biznesa attiecības Krievijā?

 

- Ir bijuši biznesa sakari ar Krieviju izejmateriālu piegādē SIA "Konto". Tagad resursu cenas Latvijā ir salīdzinoši kritušās. Tāpēc šobrīd sadarbība ar partneriem Krievijā nav attīstījusies. Pozitīvi tas, ka Krievijā mums nav valodas barjeras. Taču ar turienes cilvēkiem ir grūti nodibināt stabilus, ilgstošus kontaktus. Pajūk. Ja jūtu, ka sadarbība sekmējas tikai mēnesi vai divus, ja visu laiku rodas problēmas, kas man jārisina ar saviem finanšu līdzekļiem, tad tas kļūst neizdevīgi. Krievijā ir tāda psiholoģija: vajag lielu peļņu un uzreiz. Viņi nav gatavi šodien strādāt tā, lai tā peļņa rastos pēc diviem līdz pieciem gadiem. Pietrūkst pacietības. Ar to viss ir izteikts. Koku biznesā tā nevar.

 

- Vai kokapstrādes biznesam Latvijā ir perspektīva?

 

- Šis bizness būs arvien labākā situācijā. Pašlaik valstī ir dižķibele. Ar laiku ekonomika atdzīvosies. Cilvēki kļūs pirktspējīgāki un dzīve ies uz augšu. Arvien vairāk dominēs pārliecība, ka koks ir dabīgs, ekoloģiski tīrs produkts. Koks ir arī būvmateriāls. Ir pierādīts, ka koka ēkas ir veselīgākas un arī ugunsdrošas, ja tiek pareizi ekspluatētas. Cilvēki labāk izvēlēsies saviem mājokļiem logu rāmjus no koka, nevis plastmasas. Izvēlēsies dēļu grīdu, nevis laminātu. Arī dabīgā mēbele ir vērtība. Koks ir arī videi nekaitīgs kurināmais. Pasaulē ir pat datori koka ietvarā. Izmantot koksni ir populāri. Turklāt koksne Latvijā ir vietējā izejviela.

 

- Gulbenē siltumapgādē gan izmantojam arī gāzes apkures katlu, kas ir dārgi un kaitē videi.

 

- Ja cilvēkiem nepatīk gāzes katls kā iekārta, uzņēmums "Vidzemes enerģija" ar laiku to aizvāks, bet no tā nemainīsies tarifs. To iespaido galvenokārt kurināmā cenas. Pērn tarifa veidošanas brīdī sašķidrinātajai gāzei bija visaugstākā cena. Tagad viss ir mainījies. Secināms, ka tarifs varētu strauji kristies. Protams, jārēķinās ar Nākotnes katlumājas rekonstrukcijas izmaksām, ievietojot tur jaunu šķeldas katlu. Es prognozēju, ka siltuma tarifs Gulbenē ies uz leju. Paredzu, ka jaunais tarifs varētu būt zem 40 latiem par megavatstundu. Ar tagadējo uzņēmuma vadītāju Mindaugu Nevardausku esam diskutējuši par līdzšinējo tarifu. Tajā lielu daļu izmaksu veidoja sašķidrinātā gāze, kas bija jāiepērk kā rezerve, lai kritiskos brīžos varētu pilsētā siltumu nodrošināt ar gāzes katlu. Gāze tarifā, pēc maniem aprēķiniem, bija paredzēta diviem mēnešiem. Individuālās sarunās ar M.Nevardauski viņš man ir atzinis, ka kļūdīga bija prognoze, ka tik ilgi vajadzēs par kurināmo izmantot gāzi. Izrādījās, ka vajadzēja nedēļas divas. Tā ir gūtā pieredze. Turpmāk, veidojot tarifu, "Vidzemes enerģija" ieplānos gāzes katla izmantošanu īsākā termiņā vai vispār atteiksies no šāda varianta. Pats gāzes katls tarifā veidojis nelielu izmaksu daļu.

- Kas var piespiest "Vidzemes enerģiju" samazināt siltuma tarifu?

 

- Sabiedrība var mudināt. Taču piespiest nevar. Taču "Vidzemes enerģijā" strādā saprātīgi cilvēki. Jauno siltuma tarifu viņi sāks aprēķināt, kad būs pabeigta Nākotnes ielas katlumājas rekonsrukcija. Es ar interesi sekošu šim procesam, jo SIA "Konto" zināmā mērā piedalās siltumapgādē pilsētā. "Konto" nav tiesību pa tiešo patērētājiem pārdot savu saražoto siltumu. Toties citam uzņēmumam - šajā gadījumā "Vidzemes enerģijai" - drīkstam pārdot. Ar 1.maiju mēs "Vidzemes enerģijai" vienu megavatstundu siltuma pārdodam par 15,20 latiem (bez pievienotās vērtības nodokļa). Mani, esot deputātam Gulbenes pilsētā, visvairāk interesēja tas, lai "Vidzemes enerģija" strādātu stabili. Bija laiks, kad uzņēmums dzīvoja vienos parādos. Tagad šī situācija ir labota.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

korukoris

domā es būtu par tevi balsojis, ja tu startētu vēlēšanās, nu nēēē! Kas tad Gulbene par pilsētu, tādi paši lauķi vien dzīvo, tikai deguni visiem nezin kāpēc debesis skrāpē!

pirms 11 gadiem, 2009.07.26 23:54

Nātre

Pirms vērt savu muti vaļā, ir jābūt kaut kādām zināšanām;
biznesā;
pirms 15 gadiem oranžo vispār nebija;
no Kora gan mums daudziem ne vienu vien lietu derētu pamācīties.

pirms 11 gadiem, 2009.07.26 20:43

janis

Domāju, ka man uzņēmuma vadībā jānostrādā vēl vismaz trīs gadi. Tad es būšu atdevis bankai nepilnu miljonu eiro, ko šodien vēl esmu parādā.
Protams, vairs neiet runa par peļņu. Jānosedz izmaksas un pāri nepaliek praktiski nekas. Tā turpināsies šogad, nākošgad un daļēji arī aiznākamgad - izdzīvošanas režīmā.
shitie teikumi nu nekaadiigi neiet kopaa.

pirms 11 gadiem, 2009.07.26 19:52

to Korim

vai tad tu pats nepalidzeji visus pedejos 15 gadus Gulbenes oranzai spicei vartities ka cukam taukos?
ari parads par tiem katliem?

pirms 11 gadiem, 2009.07.26 13:53

Vietējās ziņas