Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tirzas baznīca atgūs svečturus 2

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šonedēļ atguva no Lietuvas savulaik Tirzas baznīcai nozagtos svečturus. Šogad februārī inspekcija saņemta informācija no Traķu vēstures muzeja direktora Virgīlija Poviļūna, ka Lietuvā publiskā tirdzniecībā parādījušies divi mākslas priekšmeti – sudraba svečturi, kas, spriežot pēc meistara un pilsētas zīmēm, varētu būt piederīgi Latvijai. Inspekcijas speciālisti konstatēja, ka tie ir Tirzas luterāņu baznīcas svečturi, kas kopā ar griestu lustru 1997.gadā nozagti no baznīcas. Toreiz par zādzību tika ierosināts kriminālprocess, ko līdz ar noilguma iestāšanos izbeidza.

“Kopš svečturu zādzības pagājuši 18 gadi, un tie bija nonākuši apritē citā valstī, tomēr šos mākslinieciski un kultūrvēsturiski vērtīgos priekšmetus izdodas identificēt un tie nonāks atpakaļ pie īpašnieka. Šis gadījums tāpat kā gadījums ar atgūto, deviņdesmitajos gados nozagto Siguldas Jaunās pils vāzi pierāda, ka zagti mākslas priekšmeti pēc noilguma iestāšanās agrāk vai vēlāk parādās apgrozībā publiskā vidē, tāpēc nepieciešama mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus uzraudzība, kā arī starptautiska sadarbība,” uzsver Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Alma Kaurāte-Java.

Tirzas luterāņu baznīcas svečturi izgatavoti pazīstamā Rīgas meistara Johana Didriha Rēvalda (1706 ‑1781) darbnīcā. Tirzas luterāņu baznīcas svečturi labi raksturo meistara personisko stilu un ir Rīgas vēsturisko sudrabkaļu darbnīcu mantojuma paraugs, kas apliecina 18.gadsimta mākslas tradīciju interpretāciju vietējo meistaru skatījumā. Lai arī svečturu veidojumā izmantota baroka laikā plaši pielietotā forma ar trīsskaldņu pamatni, kas balsta balustrveida kātu, te parādās rokoko laikmeta ieskaņas. Latvijas lietišķās mākslas vēsturē, īpaši baroka un vēlā baroka periodā, sudrabā darināto svečturu skaits nav liels. Ārpus muzeju kolekcijām saglabājušos šī meistara darbu nav daudz.





Pievieno komentāru

Komentāri 2

Velēna

Tad jau ir cerība, ka atradīsies arī 2012.gadā no Sila kapličas nelietīgi nozagtais Velēnas 5. baznīcas zvans, kuram arī bija gan mākslinieciska, gan vēsturiska nozīme.

pirms 4 gadiem, 2016.05.12 13:03

atbilde

Nav gan cerības, jo brašie zēni to bija paspējuši sagraizīt.

pirms 4 gadiem, 2016.05.12 21:00

Vietējās ziņas