Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tirzas Brīvības piemineklim nākamgad - 80 gadu 4

Šodien ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, jo 11.augustā pirms 87 gadiem Latvija un Padomju Krievija parakstīja miera līgumu.

Šis ir datums, kad pieminam un atceramies savus varoņus, kuriem Gulbenes rajonā ir veltītas vairākas piemiņas vietas. Savs tā sacamais Brīvības piemineklis ir arī tirzmeliešiem. Nākamgad 9.septembrī apritēs 80 gadu kopš šā pieminekļa atklāšanas.

 

Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Zane Biseniece "Dzirksteles" rīcībā nodevusi vairākus fotoattēlus no muzeja arhīviem, kuros fiksēts, kā notiek Brīvības pieminekļa atklāšana, cik plaši ļaudis piedalījušies šajā ceremonijā, kādi augsti viesi tad ieradušies Tirzā.

 

Tirzas pagasta attīstības biedrības priekšsēdētājs Nils Trejs "Dzirkstelei" saka, ka piemineklis ir labi saglabājies un ne brīdi nav zaudējis savu nozīmi. Tuvākajā laikā esot plānots to kārtējo reizi apskatīt un novērtēt stāvokli.

 

Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte saka, ka piemineklis pulcina tirzmaliešus valsts svētkos, Lāčplēša dienā, tradicionālā Pasaules tirzmaliešu saieta laikā.

 

Voldemāra Likerta grāmatā "Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.-1938." rakstīts, ka Tirzas draudzes kapsētā pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta uzcelts piemineklis Pasaules un Latvijas atbrīvošanas karā kritušo draudzes locekļu piemiņai.

 

Piemineklis no masīviem granīta bluķiem veidots četrstūra kolonnnas veidā un atstāj spēka un patstāvības simbola iespaidu. Pieminekļa bronzas daļas un izrotājumus veidojis tēlnieks V.Trejs (nav precizēts, vai tas ir Vilhelms vai Valdemārs Trejs).

 

Pieminekļa vienā pusē ir bronzas lauvas galva un plāksne ar uzrakstu - "Še svētā vietā krietnu vīru tikums sev radis apgarotu mitekli.".

 

Otrā pusē ir rakstīts - "Karā un brīvības cīņās kritušo Tirzas draudzes dēlu mūžīgai piemiņai. Anno 1928.". Piemineklis celts ar Brāļu kapu komitejas materiālo atbalstu, kā arī par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem. Pieminekļa fondā bijuši 2377 lati.

 

Ir zināms, ka pieminekļa atklāšanas ceremonijā 1928.gada 9.septembrī to iesvētīja virsmācītajs Edgars Bergs.

 

Atklāšanas ceremonijā piedalījies arī leģendārais ģenerālis Jānis Balodis, kas ir izcila personība Latvijas vēsturē. Viņš bija armijas virspavēlnieks cīņās pret bermontiešiem un Sarkano Armiju Latgalē. Pēc 1934.gada valsts apvērsuma viņš bija otrā persona valstī un tāds palika tautas atmiņā arī pēc 1940.gada. Šogad J.Balodim apritējuši 126 gadi.

 

Pievieno komentāru

Komentāri 4

pele

Raksta autore, jo gandrīz divas dienas raksta virsrakstā bija vārds Tiza. TVNETā joprojām pārpublicētajā rakstā to var izlasīt!

pirms 13 gadiem, 2007.08.13 21:08

pele

Aizkustina arī cilvēku paviršība, ja pirms publicēt rakstu nevar to pārlasīt! Ja autore nezin, tad Gulbenes rajonā atrodas Tirza, bet ne Tiza!!! Kauns par tādu paviršību, kaut gan nav jau pirmais šīs autores rakstiņš ar kļūdām!

pirms 13 gadiem, 2007.08.13 12:31

taurenīts

pieskaršanās pagātnei, ir pieskaršanās vēsturei, svētumam, paaudzēm. tas vienmēr aizkustina.

pirms 13 gadiem, 2007.08.11 17:42

Vietējās ziņas